Ārvalstu pieredze darbam daudzkultūru klasē

Projekta komanda ir gandarīta par  paveikto projekta pirmajā posmā no 2015. gada marta līdz septembrim, iepazīstoties ar Norvēģijas partnera NAFO pieredzi un sagatavojot jaunu  programmu „Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss” aktīvi sadarbojoties gan ar Latvijas, gan Norvēģijas jomas ekspertiem. Šī gada 24. septembrī uzsāksim darbu ar projekta 15 skolu komandām, kas ir gatavas apgūt programmu, aprobēt programmas ekspertu izstrādātos materiālus konkrētās situācijās un sniegt atgriezenisko saiti  projekta komandai.

Īpaši sveicam mūsu projekta skolu skolotājus un skolēnus jaunajā mācību gadā. Mēs esam pārliecināti, ka jaunas zināšanas un prasmes - to došana un gūšana ir lieliska iespēja, kas sniedz ne vien gandarījumu, bet arī paver apvārsni pretī jauniem horizontiem, jauniem kāpumiem un sapņu piepildījumam. Lai mums kopā jaunais mācību gads ir rosīgs, radošs un atnes prieku par paveikto! Uzsākot jauno mācību gadu,  piedāvājam apkopotu ārvalstu pieredzi darbam daudzkultūru klasē.


Visiem skolēniem draudzīgs pedagoģisks darbs daudzkultūru klasēs: ārvalstu pieredze

Latvijā imigrantu izcelsmes skolēnu izglītības vajadzības vēl tikai pēta, apzina un skolās vairāk vai mazās plānoti vai arī intuitīvi uz tām reaģē. Lai pie velosipēda izgudrošanas neķertos no jauna, proti, mācītos no citu valstu pieredzes un raudzītos, kas no tās mums un mūsu jaunajiem skolēniem piemērots, labi noder šogad veiktās Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pasūtītas situācijas izpētes 16 ES dalībvalstīs un izglītības politikas tīklojuma SIRIUS pētījumu (2012.-2014.) dati.

Kā skolās notiek imigrantu skolēnu uzņemšana un integrēšana?

Valsts valodas apguve pirms mācību sākuma būtiski pozitīvi ietekmē skolēnu turpmākās mācības jaunajā skolā un integrāciju viņam jaunajā sabiedrībā. Norvēģijā pirms iestāšanās skolā skolēni jauniebraucēji apgūst norvēģu valodas pamatus. Zviedrijā līdzās zviedru valodas apguvei, skolā iestājoties, skolēniem ir iespējas nostiprināt savu dzimto valodu: šim darbam sagatavoti „mātes valodas skolotāji”. Zviedrijā likums nosaka, ja klasē mācās pieci skolēni ar no zviedru valodas atšķirīgu pirmo valodu, tad viņiem to māca. Imigrantu izcelsmes skolēniem ir tiesības arī uz konsultēšanu mācību laikā, atbalstu mācību priekšmetos, kuros mācības padodas grūtāk.

Bilingvāli asistenti sniedz būtisku atbalstu imigrantu izcelsmes skolēniem klasē un ārpus klases gan valsts valodas, gan to priekšmetu apguvē, kuros viņiem ir grūtības Čehijā, Īrijā, Lielbritānijā. Lielbritānijā viņi atbalsta arī latviešu un lietuviešu izcelsmes  skolēnu integrāciju skolās. Līdzīgu lomu pilda Norvēģijā bilingvāli skolotāji.

Mācību programmas apguve un ikviena skolēna potenciāla īstenošana

Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta situācijas izpētes starprezultāti (š.g. aprīlis) liecina, ka plānoti un sagatavoti integrācijas pasākumi nes labus rezultātus ne vien skolēnu mācību sasniegumu ziņā, bet dod impulsu skolotāju izaugsmei.

Pasākumi

Rezultāti

Pielāgotas pedagoģiskas pieejas un pielāgotu mācību materiālu izmantošana klasēs

Labs apmeklējums, motivācija mācīties no skolēnu puses.

Palielinās vidējo izglītību ieguvušu imigrantu izcelsmes skolēnu skaits.

Skolotāju profesionālā pilnveide darbam daudzkultūru klasēs

Skolotāji ir pašapzinīgi, pārliecināti un motivēti strādāt daudzkultūru vid.

Atbalsts un sadarbība starp skolotājiem

Integrēts mācību programmu saturs, vērsts uz dažādības pieņemšanu un tās būtisku vietu programmā; vienota, iekļaušanas vērtībās balstīta pedagogu darbība.

Ilgstoša, vismaz divus gadus nodrošināta valsts valodas apguve, līdz sasniegta brīva tās pārvaldīšana.

Samazinājies no skolas atbirušo skolēnu skaits.

Skolotāju un imigrantu ģimeņu komunikācija, atbalsts vecākiem valsts valodas apguvē un kultūrorientācijā.

Lielāks imigrantu īpatsvars darba tirgū /mazāks bezdarbs

 Skaidrs ir viens: imigrantu izcelsmes skolēniem ir nepieciešams papildus atbalsts gan klasē, gan ārpusklases darbā. Sekmīga integrācija viņiem jaunajā sabiedrībā prasa no skolām papildus darbu un finansējumu: ES valstu pieredze liecina, ka to parasti piešķir gan valsts, ieviešot paaugstinātus koeficientus skolotāju atalgojumam un izstrādājot īpašus pakalpojumu grozus tieši skolēniem – jauniebraucējiem. Piemēram, Lietuvā jau kopš 2011. gada tas ir atrisināts, patiecoties ne vien imigrantu skaita pieaugumam, bet arī straujai lietuviešu ģimeņu repatriācijai no Lielbritānijas un Īrijas.

Starp efektīviem atbalsta pasākumiem minami 1) agrīna sekmju pazemināšanās diagnosticēšana un laicīgs papildus darbs sekmju uzlabošanai, ko veic vai nu skolotāju palīgi vai bilingvāli asistenti; 2) atbalsts ārpusklases darbā; kā laba prakse minamas „Mājasdarbu kafejnīcas” Dānijā pamatskolas imigrantu skolēniem, kuru rezultātā būtiski uzlabojās viņu mācību sasniegumi, dāņu valodas prasme un noritēja vieglāka pāreja uz nākamo izglītības pakāpi;3) mentora atbalsts mājas darbu sagatavošanā, arī gatavojoties pārbaudījumiem, eksāmeniem; Skandināvijas valstīs, Vācijā un Nīderlandē bieži kā mentorus iesaista imigrantu izcelsmes studentus.

Īpaša vērība pievēršama pielāgotām mācību metodēm: pretēji Latvijā izplatītajam priekšstatam, ka bilingvālā mācību procesā nav ieteicams tulkot no vienas instruktāžas valodas otrā, speciālisti Īrijā, Velsā, Igaunijā iesaka: ja valsts valoda skolēniem nav labā līmenī, tad izmanto terminu tulkošanu, „domu kartes” jeb „zirnekļus”, vizualizējot konceptus un loģiskās saiknes, kooperatīvo mācīšanos mazās grupās, sagatavošanas nodarbības ar bilingvālu asistentu vai bilingvālu skolotāju sniegtu atbalstu. Dažas valstis izmanto pielāgotu mācību sasniegumu novērtēšanu ( Velsā Lielbritānijā, Igaunija), apzinoties, ka skolēns, kurš valstī ieradies pirms trim vai pieciem gadiem, valsts valodas pārbaudījumu nenokārtos līdzvērtīgi šajā valstī dzimušam skolēnam. Apgūstot mācību priekšmetus bilingvāli, skolotāji izmanto leksiku (vieglāka valoda) atbilstoši imigrantu skolēnu valsts valodas prasmēm, turklāt aicina skolēnus pašus savstarpēji tulkot apgūtās frāzes no mātes valodas valsts valodā un otrādi.

Skolotāju sagatavošana šādam pielāgošanās darbam neaprobežojas vien ar starpkultūru izglītības kompetenču attīstību: ikvienam skolotājam, kas strādā ar imigrantu izcelsmes skolēniem, māca valodu apguves pamatus – to, kā mācīt valodu paralēli priekšmeta mācīšanai (Velsa, Norvēģija, dažas skolas Francijā, Īrija). Latvijā CLIL (valodas un satura integrēta apguve) metodika pazīstama, pateicoties Latviešu valodas aģentūras darbam, un turpina attīstīties.

Skolotāju profesionālās pilnveides labās prakses piemērus sniedz SIRIUS tīklojuma ietvaros veikts pētījums (Degler, 2014). Piemēram, Austrijā skolu administratoriem ir obligāti dažādības vadības kursi darba saglabāšanai. Igaunijā Integrācijas un Migrācijas fonds koordinē programmu skolotāju starpkultūru kompetenču un starpkultūru didaktikas apguvi. Īrijā skolotāju sagatavošanas programmās pedagoģiskajās augstskolās ir integrēta starpkultūru izglītība. Lietuvā tiešsaistes platforma „Mans skolēns ir ārvalstnieks” sekmē skolotāju, skolu administratoru, sociālo darbinieku un politikas veidotāju starpkultūru kompetences un dažādības vadības prasmju attīstību: tas notiek gan pieredzes apmaiņas, gan attālinātu mācību veidā.

 

Secinājumi:

Labvēlīga mācību vide un imigrantu izcelsme skolēnu sasniegumu uzlabošanās saistās ar sekojošu pasākumu īstenošanu skolās un visā uzņemošajā sabiedrībā:

1)    Atbalsta pasākumi ārpus mācībām klasē;

2)    Pieejams skolēna kultūrai piederīga mentora atbalsts;

3)    Skolēnu Izglītības vajadzībām pielāgotas mācību metodes;

4)    Koordinēts skolotāju komandu darbs;

5)    Klases audzinātājs kā uzticības persona ir kopā ar skolēnu vairākus gadus;

6)    Ieguldījumi skolotāju profesionālās kompetences sekmēšanā darbam daudzkultūru klasēs;

7)    Plaši izskaidrotas starpkultūru izglītības priekšrocības.

8)    Iesaistīti skolēnu vecāki.

 

Pieredzes materiālus apkopoja Liesma Ose

Publicēja: (28/08/2015)

Jaunākais video