Projekta “Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss” pieredzes izpētes seminārs Norvēģijā

Laikā no 2015.gada 14. -17. aprīlim notika projekta “Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss”  pieredzes izpētes seminārs Norvēģijā.

Pieredzes izpētes semināra Norvēģijā mērķis bija iepazīties klātienē ar NAFO (The National Centre for Multicultural Education) pieredzi, lai projekta gaitā  pēc iespējas efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantotu Norvēģijas partneru pieredzi vienotas sabiedrības veidošanā, kas veicina starpkultūru dialogu sabiedrībā, īstenojot starpkultūru aktivitātes un izglītojošus pasākumus jauniešu integrēšanai skolās un vietējās kopienās.

Izpētes seminārā  no Latvijas piedalījās   Ingūna Irbīte, Daina Zelmene, Iveta Vērse (IAC)  un Liesma Ose (LKIF). Semināra norisi Norvēģijā nodrošināja Norvēģijas Valsts daudzkultūru izglītības centra (NAFO) eksperti Dag Fjæstad, Saleh Mousavi, un NAFO  sadarbības partneri no Oslo Universitātes, skolām  un Larvikas  kopienas daudzkultūru integrācijas eksperti un mācību centra vadītāji, lektori un izglītības profesionāļi. Seminārs tika organizēts Oslo, ar iespēju apmeklēt Larvikas kopienu.

Semināra gaitā tika iepazīts, kā NAFO sadarbojas ar saviem partneriem, iesaistīta un izmantoto efektīvi resursus un vietējās kopienas profesionāļu kompetences integrācijas procesos. Lai projekta komandai  no Latvijas parādītu plašāku ieskatu NAFO pieredzē, sadarbībā ar vietējām kopienām un pašvaldībām, semināra trešā dienā notika Larvikā (vairāk kā 150 km no Oslo). Larvikā  bija iespēja apmeklēt  Tūra Heijerdāla vidusskolu, kura  2014. gadā saņēma Norvēģijas karalienes balvu par iekļaušanas izglītības nodrošināšanu, un tikko kā uzcelto,  mūsdienīgo Larvikas pamatskolu, kurā mācās 45% minoritāšu skolēni.

Tūra Heijerdāla vidusskolas mazākumtautību izglītības koordinatore, Anita Lodrupa, Latvijas delegāciju iepazīstināja ar savas skolas pieredzi. Būtiskākie akcenti tajā ir - rūpīga jaunpienācēju izpēte – sarunas, testi, sadarbība ar ģimenēm, sagatavošanas darbs ar klašu audzinātājiem, daudzveidīga atbalsta personāla iesaiste, pieaugušo imigrantu kā resursa izmantošana u.c. Šādas kompleksas pieejas rezultāti devuši augļus – pēdējos gados skolu pametušo bērnu īpatsvars starp imigrantiem ir mazāks nekā starp pamatnācijas iedzīvotājiem. Jautāta par šo panākumu noslēpumu, Anita atbild – „attieksme un smags darbs”.

Vairākos gadu desmitos praksē pārbaudītās norvēģu kolēģu pedagoģiskās pieejas ir nozīmīgs informācijas un ideju avots, domājot par imigrantu bērnu sekmīgu integrāciju Latvijas skolās un sabiedrībā. Norvēģijas kolēģi uzsver, ka īpaši nozīmīgs ir valodas aspekts – mācību materiāli ir pieejami ļoti daudzās mazākumtautību valodās, tomēr vislielākā uzmanība tiek pievērsta norvēģu valodai, kas ir atslēga sekmīgai iebraucēju dzīvei jaunajās kopienās.

Redzētais atsedza mērķtiecīgo daudzu gadu darbu, kas nodrošina izglītības profesionāļu un  sabiedrības sadarbību starpkultūru komunikācijas pasākumu īstenošanā un  skolas kā integrācijas un kultūras veicināšanas centru vietējā kopienā.

Larvikas pieaugušo izglītības centrā Latvijas delegācijai bija iespēja iepazīties ar integrācijas programmas „Flexid” autoriem un īstenotājiem. Programmas nosaukuma atšifrējums ir lokanā jeb elastīgā identitāte /flexible identity/. Tās filozofijas pamatā ir pieeja, ka ikvienam var būt vairākas identitātes. Svarīgi tās apzināties un izmantot kā resursu. „Flexid” programmā iekļautas tēmas identitāte un piederība, migrācija, valodas un izjūtas, nākotnes dilemmas, resursi un iespējas u.c. Šo tēmu attīstīšana ir būtiska arī Latvijas izglītības iestādēs, kuras strādā daudzkultūru vidē.

Profesionālās sarunas un klātienē redzētais atklāja, kā praksē strādā  ar starpkultūru un integrācijas izglītības projektiem, programmām un materiāliem, kā izglītotāji strādā ar valsts valodas un kultūras daudzveidīgas apguves nodrošināšanu.

Pieredzes izpētes semināra laikā tika atsegtas  sporta aktivitāšu iespējas iekļaujošas sabiedrības veidošanā.

Norvēģijas sabiedrība ir ļoti sportiska un fiziskās aktivitātes ir būtiska brīvā laika pavadīšanas daļa. Norvēģijā sporta klubi aktīvi iesaistās kopienu attīstības darbā. Vizītes laikā bija iespējams pārliecināties, ka sports var būt atslēga arī sabiedrības integrācijai. Vairākās skolās tiek piedāvātas neformālas sportiskas aktivitātes iebraucēju ģimeņu vecākiem, lai mazinātu viņu izolāciju, lai iekļautu vietējā sabiedrībā un iepazīstinātu ar skolas vidi un citiem cilvēkiem draudzīgā gaisotnē, kopīgi nodarbojoties ar jogu, meditējot vai nodarbojoties ar citiem sporta veidiem.

Vizītes laikā tika iepazīta Oslo futbola kluba „Vålerenga” pieredze daudzkultūru sabiedrībā. Šī futbola kluba pārziņā ir gan sieviešu, gan vīriešu meistarkomandas, kā arī futbola skola bērniem un jauniešiem. „Futbola klubs „Vålerenga” ir vairāk nekā futbola klubs”, ar šādiem vārdiem tika raksturoti sociālie projekti, ko veic viens no vecākajiem Norvēģijas sporta klubiem, kurā ir apmēram 80 sporta komandas un kurā spēlē 74 dažādu tautību sportisti. Godīga spēle attīsta  cieņu, sadarbību, taisnīgumu, savaldību, konfliktu risināšanas prasmes, līderību, noteikumu respektēšanu u.c. prasmes, kas palīdz veidot iekļaujošu vidi. Futbola klubs, līdzās fiziskām aktivitātēm- sacensībām un spēlēm, piedāvā arī citas daudzveidīgas aktivitātes bērniem un viņu vecākiem – apmācību, kā meklēt darbu, kultūras pasākumus, līderības treniņus, meiteņu iesaistīšanu sabiedrībā, veselības izglītību u.c.

Futbola kluba labdarības fonds  VIF izstrādā un ievieš sociālus projektus dažādības veicināšanai un pret diskrimināciju, īpaši pret rasismu. Viņu iniciatīvas palīdz imigrantu izcelsmes jauniešiem atrast darbu un risināt sociālas problēmas: daudzi projekti ir vērsti pret narkotiku lietošanu un piedāvā veselīga dzīvesveida alternatīvu. Vizītes laikā projekta komandai bija iespēja piedalīties VIF organizētā jogas treniņā, kas vērsts uz imigrantu izcelsmes sieviešu rehabilitāciju un integrāciju. "Tiešām noņem stresu!", pēc treniņa atviegloti, ar smaidu noteic Liesma.

Šie pasākumi ir piemērs tam, kā neformālā un iesaistītajām pusēm interesantā veidā veicināt vietējās sabiedrības sadarbību un vienotību.

 

Par projekta partneri NAFO

Projekta partnerorganizācijai  Norvēģijas Valsts daudzkultūru izglītības centram (NAFO – The National Centre for Multicultural Education)  ir 11 gadu pieredze Norvēģijas valdības stratēģiskā plāna „Vienlīdzīga izglītība praksē! Stratēģija, lai nodrošinātu lingvistisko minoritāšu kvalitatīvāku izglītību un līdzdalību pirmsskolās, skolās un izglītībā” īstenošanā. ("Equal Education in Practice! Strategy for better learning and greater participation of linguistic minorities in kindergartens, schools and education"). 2007. gadā plānu pārskatīja. Pašreiz NAFO aktualizēto plānu īsteno sadarbībā ar reģionālajiem partneriem tajās Norvēģijas pašvaldībās, kurās dzīvo ievērojams imigrantu ģimeņu skaits. NAFO sadarbībā ar vietējām izglītības iestādēm ir atbildīgs par aptuveni 50% plāna iniciatīvu ieviešanu. NAFO ir viens no Norvēģijas 10 Norvēģijas Izglītības un pētniecības ministrijas izveidotiem valsts izglītības centriem, kuri ir izveidoti kā neatkarīgas sabiedriskas iestādes un saistīti ar vietējam universitātēm.

NAFO pastāvīgo sadarbības partneru lokā ir Norvēģijas Izglītības un apmācības direktorāts, pašvaldību izglītības resursu centri, imigrantu NVO. NAFO sadarbojas ar Norvēģijas Izglītības un apmācības direktorātu izglītības programmu un metodisko materiālu izstrādē.

Galvenās aktivitātes. NAFO piedāvā profesionālās kompetences un līderības attīstības programmas tām izglītības iestādēm, kuras strādā ar lingvistisko minoritāšu skolēniem un veido iekļaujošas daudzkultūru kopienas Norvēģijā. 

NAFO darbības virzieni ir daudzkultūru izglītībā iesaistītu profesionāļu kompetences pilnveide, imigrantu kopienu spēcināšana un sadarbības veidošana starp skolu un vecākiem. 

NAFO projektu piemēri: (1) Reģionāli profesionālo kompetenču pilnveides pasākumi izglītības iestādēm ar mērķi attīstīt pedagogu un skolu administratoru kompetences darbam ar dažādu kultūru bērniem un jauniešiem, tostarp bēgļiem un patvēruma meklētājiem pašvaldībās. Būtiski, ka pilnveides kursu saturā līdzās izglītības iestādes vides, bilingvālās izglītības, sadarbības ar vecākiem jautājumiem, ietilpst arī skolēnu integrācijas strukturālie un psihosociālie faktori. (2) Mājas un skolas sadarbības projekts, veltīts imigrantu vecāku līdzdalības veicināšanai skolas dzīvē un sabiedrībā. Organizēti ģimenes mācību kursi IKT, matemātikā, mājturībā, sportā, norvēģu valodas pilnveidē. (3) izglītības programma KOMPASS pirmsskolu bilingvālo pedagogu asistentu sagatavošanā. (4) 2013. - 2014.g. tapis resurss imigrantu skolēnu dzimtās valodas uzturēšanai un attīstībai Tema Morsmål ( tēma - mātes valoda) www.morsmal.no, kur apkopoti resursi skolotājiem un vecākiem imigrantu skolēnu 13 dzimtajās valodās, metodika un mācību filmas, aktualitātes, statistika un pētījumi, interaktīvas vārdnīcas u.c.

NAFO panākumus nodrošina Norvēģijā nostabilizējies priekšstats par imigrantiem kā resursu, universālo cilvēktiesību prioritāte un pašvaldību ieinteresētība īstenot iekļaujošu politiku.  

Publicēja: (22/04/2015)

Jaunākais video