Projekta "Dzīvot Latvijā - 2" pasākumi JŪNIJĀ

Izglītības attīstības centra (IAC) projekts Eiropas trešo valstu valstspiederīgajiem  „Dzīvot Latvijā  - 2” tuvojas izskaņai. Projekta laikā notikuši daudzveidīgi pasākumi, kas vērsti uz cilvēku, kuri  nesen ieradušies Latvijā, adaptēšanos un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā un dzīvē. Projekts tiek īstenots Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2010.gada programmas ietvaros ar Eiropas Savienības (75%) un Latvijas valsts budžeta (25%) finansējumu.

Projekta laikā dalībnieki piedalījās integrācijas kursos un apguva programmu „Dzīvot Latvijā - no A līdz Z”. Programmas apguve notika gan formālākā noskaņā – mācoties un diskutējot izglītojošos semināros, gan arī neformālākā gaisotnē, tiekoties un daloties savstarpējā pieredzē interešu klubos un prakses nodarbībās. Dalībniekiem bija iespēja mācīties un līdzdarboties trīs semināros - „Es Latvijas sabiedrībā”, „Kā darbojas Latvijas valsts” un seminārā „Latvijas vēsture, kultūra un tradīcijas”. Sīkāk par pirmo un otro semināru lasiet -  http://www.iac.edu.lv/jaunumi/pirmais-seminars-es-latvijas-sabiedriba/, http://www.iac.edu.lv/jaunumi/otrais-seminars-ka-darbojas-latvijas-valsts/ un http://www.iac.edu.lv/projekti/dzivot-latvija-2/projekta-dzivot-latvija-2-pasakumi-maija/.

Trešā semināra „Latvijas vēsture, kultūra un tradīcijas” tematika bija Latvijas kultūra. Seminārs notika 2012.gada 27.jūnijā. Semināra teorētiskajā daļā dalībnieki iepazinās ar spilgtiem Latvijas kultūras simboliem un notikumiem. Semināra moto bija „Dažādība”. Turpinot iepriekš projektā aizsākto Latvijas dzīves dažādības izzināšanu, dalībniekiem bija iespēja piedalīties Latvijas vēstures un kultūras „garšvielu” baudīšanā. Dalībnieki uzzināja par vienu no Latvijas valstiskuma un brīvības simboliem Brīvības pieminekli, tā autoriem, tapšanas un tālākās dzīves vēsturi, par simboliem un tēliem, kas atveidoti Brīvības piemineklī. Katrs dalībnieks tika aicināts doties pie Brīvības pieminekļa Latvijas valstij nozīmīgās dienās un ar cieņu to uzlūkot ikdienas gaitās. Kā īpašā Latvijas vieta, kurā kopā savijušās senas leģendas, vēsture un mūsdienas, tika prezentēta Sigulda. Dalībnieki atzina, ka Siguldas dabas skaistums, tūrisma iespējas, bagātīgais kultūras pasākumu piedāvājums, sportiskās aktivitātes ir tās raksturīgās Siguldas garšas, kuru dēļ šī vieta jācenšas apmeklēt katram. Lielu interesi semināra dalībniekos radīja informācija par pasaules mēroga svētvietu Latvijā – Aglonas baziliku un Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā. Vizualizējot Latvijas kultūras dažādību, dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas kultūras kanonā iekļautā mākslinieka Kārļa Padega dzīvi un mākslu. Liela daļa ar pārsteigumu atklāja, ka bronzas skulptūra Merķeļa ielas malā, kas ikdienā noraugās uz garāmgājējiem un it kā dzīvo kopā ar mums visiem, ir  piemineklis Kārlim Padegam. Lai labāk saprastu mūsdienu Latvijas kultūras garšu, dalībnieki neklātienē iepazinās ar Renāru Kauperu un grupu „Prāta Vētra” - laikabiedriem un personībām, kuru mūzika atstāj nospiedumus ikviena sajūtās un kuru darbība veicina Latvijas tēla atpazīstamību pasaulē, stiprina cilvēku piederības izjūtu Latvijai un rāda, ka ar labiem darbiem iespējams dzīvi Latvijā darīt priecīgāku.

Seminārā uzstājās interešu izglītības speciāliste Māra Vilciņa no Rīgas domes Izglitības, kultūras un sporta departamenta. Viņa klātesošajiem demonstrēja prezentāciju un videofilmu par mūžizglītības un interešu izglītības iespējām Rīgā un sniedza praktisku informāciju par iespējām iesaistīties dažādu interešu izglītības kolektīvu darbībā. Domes speciāliste atbildēja uz jautājumiem par dalības maksām interešu izglītības pulciņos, pieteikšanās kārtību un tml. Interesenti saņēma Rīgas domes 2011.gadā izdoto „Interešu, mākslas, mūzikas, sporta un amatierkolektīvu katalogu”, kā arī katalogu par mūžizglītības iespējām pieaugušajiem. Dalībnieki uzzināja arī to, kādas ir interešu izglītības iespējas Latvijas novados. Semināra laikā bija iespējams saņemt arī  pilsonības un migrācijas jomu ekspertu konsultācijas.

Rudzu maize ir viens no īpašiem Latvijas simboliem, tādēļ  2012.gada 28.jūnijā semināra otrā – praktiskā daļa notika vienā no Latvijas pazīstamākajiem maizes cepšanas uzņēmumiem maizes ceptuvē „Lāči”. Pirms pasākuma dalībnieki tika iepazīstināti ar maizes nozīmi latviešu kultūrā un to, kādi ticējumi saistās ar maizes cepšanu un lietošanu. Dalībnieki atzina, ka maize un cieņpilna izturēšanās pret to ir daudzu kultūru būtiska iezīme. Visiem bija iespēja tikties ar zinošiem amata meistariem maizniekiem, vērot rudzu  maizes rūgšanu, pašiem piedalīties sava kukulīša veidošanā, likšanā  krāsnī un gaidīt brīdi, kad tumši brūns maizes kukulītis no krāsns ceptuves nonāks pie cepēja. Maizes smarža atmosfēru darīja īpašu un vēl vairāk paplašināja klātesošo izpratni par Latvijas kultūras daudzveidību. Pēc nodarbības maizes ceptuvē, dalībnieki atzina: „Sapratu, ka maizes ceļš no zemnieka līdz cepējam un no cepēja līdz maizes patērētājam ir garš un atbildīgs. Tas ir ceļš, kurā maizes radītāji atbildīgi strādā un ieliek daudz labu domu un emociju, lai galdā nonāktu smaržīga un veselīga maize. Mans kā maizes lietotāja pienākums ir izturēties ar cieņu pret maizi un atcerēties, ka maize ir  ne tikai ikdienā lietojams pārtikas produkts, bet arī čakluma, darba mīlestības un dzīves pamatīguma simbols.” „Nekad nebiju bijusi maizes ceptuvē. Man pašai ļoti patīk gatavot. Arī maizi mājās cepu pati. Uzzināju daudz interesanta”.

Lai veicinātu dalībnieku komunikāciju un paplašinātu savstarpējās  pieredzes apmaiņu, projekta laikā tika organizēti interešu klubi. Informācija par pirmo interešu  klubu „Izgaršo Latviju” atrodama http://www.iac.edu.lv/jaunumi/izgarso-latviju/ un http://www.iac.edu.lv/projekti/dzivot-latvija-2/projekta-dzivot-latvija-2-pasakumi-maija/. 2012.gada 5.jūnijā notika otrais interešu klubs „Kā uzsākt „savu lietu””. Mērķgrupas monitorings apstiprināja, ka vislielākās grūtības cilvēkiem, pārceļoties uz dzīvi Latvijā, saistītas ar izaicinājumu realizēt sevi profesionāli, veidot sekmīgu karjeru. Ekonomiskā krīze šo situāciju vēl vairāk saasinājusi. Tādēļ otrajā interešu klubā skanēja pieredzes stāsti par to, kā sevi profesionāli pilnveidot, kā veidot savu uzņēmumu, kā meklēt darbu, kā tikt galā ar psiholoģiskām grūtībām un „liekā” cilvēka sajūtu. Uzņēmēju SIA „Amber Puzzle” īpašnieku Agitas un Guntara Šmitiņu pieredze sava biznesa uzsākšanā bija reāls piemērs no dzīves, par finansējuma saņemšanas iespējām un grūtībām, savas biznesa nišas „ieraudzīšanu”, mācīšanos kā nepārtrauktu procesu, komandas darba svarīgumu un gatavību pastāvīgām pārmaiņām. Uzņēmēju pieredze deva stimulu tālākām sarunām par projekta dalībnieku panākumiem un neveiksmēm savas profesionālās dzīves veidošanā Latvijā. Kolorītām detaļām bagāts bija Valentīna Pavlova stāstījums par to, kā viņa ģimenei neveiksme tekstilizstrādājumu izgatavošanas biznesā sniedza sāpīgas, bet vērtīgas mācības, lai sekmīgāk attīstītos citās uzņēmējdarbības nozarēs. Kluba noslēgumā tapa improvizēta „darba birža”, kurā katram dalībniekam bija iespēja pieteikt savus talantus  - mājokļa iekārtošanas, programmēšanas, pīrāgu cepšanas, šūšanas, bērnu pieskatīšanas, valodas apmācības un daudzas citas prasmes. Interešu kluba apmeklētāji saņēma arī informatīvus materiālus par atbalsta saņemšanas iespējām uzņēmējdarbības uzsākšanai, neparastām un iedvesmojošām biznesa idejām, darba meklētājiem noderīgiem interneta resursiem u.c. 

2012.gada 20.jūnijā notika trešais interešu klubs „Jāņu tradīcijas un tradicionālo svētku svinēšana”. Pasākums  notika vasaras saulgriežu laikā un pirmsjāņu gaisotnē, tādēļ tēmas izvēle bija gluži likumsakarīga. Meistaru Daces Sondares un Jeļenas Sidorenko  vadībā dalībnieki mācījās par latviešu tradicionālajiem svētkiem, praktiski apguva Jāņu vainagu vīšanu, apgleznoja T kreklus ar latviešu rakstu zīmēm un klausījās Līgo dziesmas. Latviešu tradicionālo rakstu zīmju veidošana bija aizraujošs piedzīvojums, kurā piedalījās visi. Pasākuma vadītāji demonstrēja dažādu novadu tautas tērpus, tādējādi atklājot kultūras  un tradīciju krāsainību Latvijā. Krāšņs dienas noslēgums un pozitīvs izaicinājums dalībniekiem bija izrādes „Skroderdienas Silmačos” apmeklējums Latvijas Nacionālajā teātrī. „Sekot lugai latviešu valodā, iejusties norisēs Latvijas lauku sētā pirms vairāk nekā 100 gadiem, uztvert noskaņojumu publikā, kura zina no galvas katru nākamo izrādes vārdu – tā bija unikāla iespēja ieraudzīt Latviju „no iekšpuses””, atzina projekta dalībnieki.

Lielu projekta dalībnieku interesi un atsaucību izraisīja iespēja piedalīties ekskursijā kopā ar bērniem „Brīnumainā Latvija” 2012.gada 7.jūnijā. Vairāk nekā 50 mērķgrupas pārstāvji, no kuriem jaunākajam bija tikai gads un četri mēneši, izmantoja iespēju pabūt ārpus Rīgas, baudīt dabu, izzināt Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Ceļojuma galamērķis bija Laumu dabas parks Kurzemē netālu no Talsiem. Vairākas stundas ilgais ceļš pagāja nemanot, piedaloties viktorīnā „Brīnumainā Latvija” un klausoties stāstījumu par Jūrmalu, Ķemeru dabas parku, Jaunmoku pili, Pūri, Talsiem un citiem interesantiem apskates objektiem. Dabas parka iepazīšana sākās ar došanos pa bišu taku. Gide iepazīstināja ar sarežģīto bišu dzīvi - bišu saimes hierarhiju, bitēm – apkopējām, frizierēm, auklēm, sargiem un citu amatu veicējām, stāstīja par bišu unikālajām darba spējām un medus vākšanas tradīcijām. Gājiena noslēgumā katrs dalībnieks varēja uzvilkt īpašu aizsargtērpu un kopā ar pieredzējušu bitenieku doties īstā bišu dravā. Neviltota bija jauno bitenieku sajūsma pēc iznākšanas no dravas – „Mēs gaidījām un gaidījām un beidzot sagaidījām, kā piedzimst bitīte, kā viņa iztinas no šūniņas un notīrās. Mēs viņu nosaucām par Maiju un tagad viņa ir mūsu krustmeita”. Pēc „smagā” darba dravā dalībnieku vēderus iepriecināja ugunskura zupa un pankūkas ar ievārījumu. Dienas turpinājumā katrs varēja atrast kādu sev tīkamu nodarbošanos – liet vaska sveces, doties satikt zalkšu un trušu ģimenes, pieveikt sporta trasi, zīmēt, piedalīties stafetēs, spēlēt bumbu vai badmintonu, mest disku un šautriņas, klausīties varžu dziesmās, ieelpot ūdensrožu un rododendru aromātu vai vienkārši baudīt nesteidzīgas sarunas. Ekskursijas izvērtējumā dalībnieki rakstīja – „tā bija iespēja daudz vairāk satuvināties ar citiem projekta dalībniekiem, savām acīm redzēt Latvijas skaistākās vietas; šī diena sniedza pozitīvas emocijas un labu garastāvokli, pārliecinājos, cik labvēlīgi ir cilvēki.”

Noslēguma izvērtējuma anketas un citi mērķgrupas monitoringa instrumenti apliecina, ka projekts „Dzīvot Latvijā -  2” uzskatāms par integrācijas procesa labās prakses piemēru. Lūk, dažas dalībnieku atziņas. „Man personīgi šāds projekts bija ļoti nepieciešams, jo man ļoti trūka saskarsmes ar citiem cilvēkiem. Es ieguvu daudzus jaukus paziņas, ar kuriem noteikti turpināšu uzturēt attiecības nākotnē.” „Gribētos, lai līdzīgi projekti notiktu regulāri”. „”Īpaši gribētu atzīmēt atzīmēt precīzo un visās detaļās pārdomāto projekta organizāciju – tehniskajos, saimnieciskajos un mācību jautājumos, kā arī visas projekta komandas labvēlīgo attieksmi.”

Projekta gaitā tika apkopota un izvērtēta projekta pieredze – dalībnieku viedokļi par projekta norisi, par to, kāda veida atbalsts ierodoties uz dzīvi Latvijā, viņiem ir visnepieciešamākais; projektā iesaistīto ekspertu un meistaru secinājumi par mērķgrupas iesaistīšanos projekta aktivitātēs, par mērķgrupas biežāk uzdotajiem jautājumiem un problēmām ierodoties uz dzīvi Latvijā; projekta īstenotāju komandas vērtējumi visā projekta gaitā par projekta mērķu sasniegšanu, par projekta aktivitāšu īstenošanu atbilstoši plānotajam un mērķgrupas vajadzībām. Projekta rezultātā tapa projekta pieredzes materiāls „Projekta „Dzīvot Latvijā 2” pieredze”, kas ir pieejams - http://www.iac.edu.lv/assets/Uploads/Materiali/IACDzivotLatvijabrosura2012majaslapai.pdf. Pieredzes materiālu var izmantot gan projekta dalībnieki, gan arī integrācijas jomas eksperti, gan cilvēki, kuri īsteno līdzīgus projektus un aktivitātes u.c. interesenti. Pieredzes materiālā lasāmi projekta īstenotāju komandas – Lindas Ugaines, Ingūnas Irbītes, Dainas Zelmenes un iesaistīto ekspertu Ligitas Ļūmanes, Elīnas Zagorskas, Marinas Dango projekta pieredzē balstīti raksti. Pieredzes materiālā izmantoti arī dalībnieku viedokļi, tie ir apkopti gan atsevišķā sadaļā, gan arī izmantoti rakstos, kas atklāj projekta norisi. Pieredzes krājumu papildina bagātīgs foto materiāls no projekta aktivitātēm, tas ilustratīvi apliecina dalībnieku ieinteresētību un līdzdarbošanos projektā.

Projekta noslēgumā tā īstenotāji izsaka pateicību visiem projektā iesaistītajiem.

Paldies projekta dalībniekiem par aktīvu līdzdalību, par idejām un radošo garu nodarbībās un projekta pasākumos!

Paldies projekta ekspertiem un meistariem, gidiem un ekskursiju vadītājiem par ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā, par sniegto atbalstu mērķgrupai un mērķgrupas iedrošināšanu veidot turpmāko dzīvi Latvijā!

Paldies Latvijas Republikas Kultūras ministrijai par iespēju īstenot projektu „Dzīvot Latvijā – 2” Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros un par sadarbību projekta īstenošanas laikā!

 

Projekta īstenotāji aicina arī turpmāk piedalīties integrācijas projektos Eiropas trešo valstu valstspiederīgos, kuri ieradušies uz dzīvi Latvijā.

 

IAC īstenotajos integrācijas projektos iespējams

-       satikt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi un dalīties problēmu risinājumos

-       saņemt zināšanas un informatīvus materiālus par dzīvi Latvijā

-       darboties praktiskās nodarbībās un piedalīties izzinošās ekskursijās

-       uzdot jautājumus un saņemt dažādu jomu ekspertu konsultācijas

-       papildināt latviešu valodas zināšanas

-       iegūt domubiedrus un draugus nākotnei

Ja vēlaties uzzināt par to visu vairāk un iesaistīties turpmākajos IAC projektos, apmeklējiet mājas lapu www.iac.edu.lv, zvaniet 67503730, rakstiet iac@latnet.lv !

Jaunākais video