Kopā kopjam savu kopienu

Aija Tūna,

SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” un IAC projekta „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” vadītāja

 

Ar šādu atziņu beidzās vietējo kopienu organizāciju diskusija „Vietējās kopienas organizāciju loma savas kopienas, valsts, Eiropas labklājības vairošanā”, kas 10. septembrī pulcēja 17 biedrību pārstāvjus, tai skaitā daudzām SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” kopienām, no visas Latvijas projekta „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” ietvaros. Diskusija, kuras dalībnieku vecums bija amplitūdā no 10 mēnešiem līdz vairāk kā 60 gadiem, noritēja saturiski dziļi un vienlaikus sirsnīgi. Foto

Projektu, kura mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas valstu izglītības jautājumu jomā strādājošajām vietējās kopienas organizācijām (grassroots organizations), kas spēj aktivizēt savas kopienas un veidot sabiedrisko viedokli jautājumā par atstumtības draudiem izglītībā, kā arī palīdzēt mazaizsargātākajām sabiedrības grupām,  ar Eiropas Savienības un Open Society Foundations Education Support Program finansiālu atbalstu īsteno Izglītības attīstības centrs (IAC), tajā piedalās arī SFL iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” dalībskolas un kopienas. Tas ir turpinājums 2011. gadā īstenotajam projektam „Eiropas iedzīvotāji kopienu labklājībai”, kas izrādījies par starta punktu nopietnām pārmaiņām daudzās Latvijas kopienās un būtiski veicinājis ciešāku sadarbību nevalstiskā sektora un pašvaldību, biedrību un skolu, kā arī pašu vietējās kopienas organizāciju ciešāku sadarbību un tīklošanos visā valstī. atbilde uz iespējamo jautājumu, „kāpēc tieši vietējās kopienas organizācijas?” ir ļoti vienkārša – tieši tās atrodas vistuvāk katram cilvēkam un viņa vajadzībām. Vienlaikus šī deviņas Eiropas valstis aptverošā projekta ieviesēji vienojušies, ka „mūsdienu Eiropā steidzamības kārtā nepieciešama veseluma (holistiska) pieeja  kopienu attīstībai un starpsektoru sadarbība, kas ļautu efektīvi risināt visaktuālākās mazaizsargātāko grupu problēmas.” Te nu Latvijas, jo īpaši Pārmaiņu skolu pieredze iederas pilnā mērā.

Gan prezentācijās, ko sniedza projekta vadītāja Latvijā Aijas Tūna (prezentācija), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta pārstāvis Pēteris Veits (prezentācija) un Latvijas Lauku foruma valdes priekšsēdētājs Valdis Kudiņš (prezentācija), gan diskusijās atkal un atkal izskanēja doma par 3I – Iesaistīšanās, Izaugsme un Ilgtspēja, ko labi papildina vēl divi I - Iekļaušana un Iedvesma. Jautājums ir par to, kā, no vienas puses, veicināt līdzdalības procesus, kuru rezultātā visiem būtu labums, un, no otras, mazināt plaisu, kas pastāv starp cilvēkiem uz vietām, tiem, kuri dara, un tiem, kuri ir tuvākā vai tālākā centrā, plāno un veido stratēģiskos dokumentus.

Latvijas vietējās kopienas organizācijas jau demonstrējušas neskaitāmus piemērus tam, ko iespējams paveikt ar minimāliem finansu līdzekļiem, ja ir vēlēšanās un spēja apvienoties un darboties saskaņoti, ja pārejam no pieprasīšanas vai sūdzēšanās par to, “ko kāds nedara”, uz to, ko mēs paši darām, ko varam izdarīt, ar ko kopā un ar kā palīdzību tas izdarāms. Taču ilgtspēju un efektīvu darbību iespējams panākt tad, ja ne tikai darām, bet arī piedalāmies lēmumu pieņemšanā vai, kā teica Aija, „piedalāmies ne vien soliņu krāsošanā, bet arī kopīgu lēmumu pieņemšanā par to, kurus soliņus, kad un kādā krāsā krāsot”.

Diskusiju laikā izskanēja doma, ka jāspēcinās pašiem, jāattīsta tīkli un kopīgā balss, jāpilnveido prasmes komunicēt un sadarboties ar daudzveidīgiem partneriem, kā arī jāpadara savs darbs redzams un saprotams. Īpaši tas attiecas uz iespējām 2015. gadā, kad, kā akcentēja Pēteris, Eiropas acis būs pastiprināti pievērstas Latvijai un ir īstais laiks vilk dienasgaismā savas labās pieredzes.

Savukārt Valdis Kudiņš sniedza bagātīgu informāciju un vielu pārdomām par to, kā Eiropā un Latvijā attīstās sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeja un kā Pirmā Latvijas Lauku kopienu parlamenta sagatavošana un norise ielikusi pamatus tālākam darbam lauku teritoriju attīstības un pievilcības virzienā.

Visas dienas garumā bija iespēja dzirdēt daudzus patiesus veiksmes stāstus, kas sākušies no labas idejas un sadarbības. Piemēram, „Viļakas Skolēnu vecāku biedrība” veiksmes stāsts ir par vecāku dienu „Pulkā nāc, darīt sāk!”, kas sākās ar dzīvnieku izstādi, tai skaitā aplociņu ar 20 trušiem, kurus visi varēja apmīļot; tālāk notika orientēšanās sacensības pa skolu kopā ar vecākiem, lai vecāki iepazītu skolu; tika apgleznoti akmeņi, uz kuriem skolēni tagad ar prieku sēž; bija tautu deju darbnīca, un kāda vecmāmiņa teica – „tas bija tik labi, kā manā jaunībā”. Noslēgumā visi kopā ēda pusdienas, un nu vecākiem kļuva skaidrs, kā tas skolā notiek. Viļakiešiem prieks arī par pašu organizēto talku, uz kuru atnāca ģimenes ar dažāda vecuma bērniem; iznāca arī priesteris ar grābekli un piedalījās, tad uzaicināja visus uz draudzes māju. Tā Viļakas kopiena kļūst aizvien saliedētāka. Pirms diviem gadiem šī paša projekta ietvaros tika gūts impulss un drosme, lai izveidotu Viļakas novada vecāku padomi; nu ar to regulāri sadarbojas pašvaldība, un daudzi aktuāli jautājumi jau atrisināti. Nesenajā ciemošanās reizē LR Saeimas deputāte, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete uzteikusi notiekošo un atzīmējusi, ka viļakieši aizskrējuši vilcienam pa priekšu. Par to prieks, taču vienlaikus viņiem vēl daudz apsteidzamu vilcienu padomā!

Beverīnas biedrības „Iespēju durvis” pārstāvji saka: „mēs mācāmies būt par kopienu, un tādā ziņā mēs esam tikuši samērā tālu”. Savukārt Kazgandas „Kodola” sievas saka: „bieži jāmeklē netradicionālas pieejas, lai uzrunātu, uzaicinātu, ieinteresētu, piemēram, aicinot jauniešus uz pikniku, teicām - līdzi jāņem akmens. Kāpēc? radās intriga. Rezultātā sakārtojām ugunskura vietu, un nu visiem prieks.

Arī pašu ieguvums ir liels. Vietējo projektu īstenotāji ar gandarījumu stāsta par to, ko apguvuši vai ar ko sevi pārsteiguši paši, nu, piemēram, „sapratu, ka man izdodas aizraut un iesaistīt”, „man vislabāk sanāk iesākt, uzrunāt īstos cilvēkus un tad tālāk ļaut, lai viņi dara paši”, „mēģināju saprast, kā būvēt tiltu starp pašvaldību, pieaugušajiem un jauniešiem”, „esam kļuvuši vienotāki, aktīvāki, draudzīgāki un laimīgāki”, „esmu iekšāsaucējs un mudinātājs, pasakot: tu māki, tu vari!”, „iegūta reālā pieredze” un tā tālāk.

Kopīgais secinājums - Latvijas kopienu pieredze ir laba eksporta prece, un to piedāvāt būs iespēja novembrī, kad Briselē kopā sanāks un ar ES institūciju pārstāvjiem tiksies visu deviņu projekta dalībvalstu pārstāvji. Savukārt vēl pirms tam, oktobrī tepat Siguldā būs kopā sanākšana, kurā biedrību, iniciatīvas grupu un pašvaldību ļaudis no visas Latvijas atkal leposies ar paveikto un mācīsies cits no cita.

Noslēgumā vēl daži citāti no diskusija dalībnieku teiktā:

Tikai darot mēs saprotam, ko mums vajag, un atdodam sadarbības partnerus. Ir svarīgi arī nākotnē veidot kopprojektus, kuros mazāk svarīga ir finansējuma piesaiste, bet daudz svarīgāka ir sadarbības prasmju attīstīšana.”

 „Galvenā atziņa ir tāda, ka mācīšanās mūža garumā ir atslēga mūsu labklājībai un labsajūtai gan katram personīgi, gan kopienai kopumā.”

Jaunākais video