Tiekas un diskutē aktīvie kopienu cilvēki

Aija Tūna

Kā ieinteresēt iedzīvotājus pašiem uzlabot savu labklājību, iesaistīties vietējās aktivitātēs? Kā veidot savu dzīvesvietu tādu, kādā pašiem patīkami dzīvot un kādā vēlētos dzīvot citi? Kāda pieredze ir uzkrāta citviet Latvijā biedrību darbā un mūžizglītības pieejamības veicināšanā? Par šiem un citiem jautājumiem 11. jūnijā Kazdangā diskutēja un dalījās pieredzē tie, kam rūp kopienā un savā dzīvē notiekošais: skolu pedagogi, vietējās varas pārstāvji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Iecavas, Brocēniem, Siguldas, Kuldīgas, Turlavas un Aizputes novada. Reģionālo diskusiju, kuras galvenais uzsvars ir mūžmācīšanās kā viena no iespējām mazināt sociālo atstumtību un nabadzību, organizēja Izglītības attīstības centrs (IAC) kopā ar Kazdangas biedrību „Kodols”.

Diskusijas gaitā katram dalībniekam bija iespēja dalīties savā pieredzē, izteikt jaunas idejas un iegūt jaunus kontaktus. Iedvesmai kalpoja dokumentālā filma „Mēs savai kopienai” par Latvijas vietējo kopienu līmeņa organizāciju pieredzi, kas tika uzņemta 2012. gadā un kurā atspoguļota arī Kazdangas pieredze.

Kā apliecinājums tam, ka darbi vislabāk vedas tad, ja pašvaldība, biedrības un visi pārējie kopienas locekļi strādā saskaņoti un koordinēti, bija Aizputes novada domes priekšsēdētāja Aivara Šiļa uzruna, kā arī Brocēnu novada pašvaldības izglītības darba speciālistes Dailas Frīdmanes stāstījums par novada lomu NVO kapacitātes celšanā un vietējo izglītības iestāžu kā kopienas resursa aktualizēšanā. Savukārt bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības „Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina, kas vienlaikus ir arī Siguldas novada detutāte, pastāstīja, kā biedrība palīdz bērniem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā un sniedz atbalstu ģimenēm. Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novadā darbojas kopš 2003.gada, un biedrības dienas centrā iedzīvotāji var saņemt daudzveidīgus pakalpojumus, piemēram, ārstniecisko vingrošanu, deju un kustību terapiju, radošās nodarbības, gaismas teātra nodarbības, logopēda un logoritmikas nodarbības. Pašvaldība sapratusi, ka šis ir kvalitatīvs pakalpojums, ko vērts atbalstīt, notiek rūpīga vajadzību apzināšana un resursu plānošana, un rezultātā ieguvēji ir visi. 

 Kāpēc vietējās kopienas organizācijas?

Diskusijā tika akcentēts, ka arī Eiropas Savienības līmenī nostiprinās uzskats, ka vietējās kopienas organizācijas ir ļoti svarīga, jo tās atrodas vislabākajā vietā, lai sasniegtu un pārstāvētu vismazaizsargātākās sabiedrības grupas, kurām ir visliekākie atstumtības un sociālās atstumtības draudi. Īpaši noderīgas vietējās kopienas organizācijas ir specializētu un vienlaikus veseluma pieejā balstītu stratēģiju izstrādāšanai, lai sniegtu atbalstu ikvienā ķēdes posmā, t.sk., bērnu/skolēnu sniegumu sekmēšanai skolā, sociālo kompetenču un dzīvesprasmju attīstīšanai, veicinātu iekļaujošu pieeju savās kopienās, izmantojot virkni radošu darbību formālās un neformālās izglītības saskarsmes punktu un piedāvājumu ietvaros utt.

Neskatoties uz šiem argumentiem, vietējās kopienas organizāciju pieredze, viedoklis un zināšanas līdz šim tikušas salīdzinoši maz izmantotas gan nacionālajā, gan Eiropas līmenī, tāpēc jo īpaši svarīgi atbalstīt to kopīgos pūliņus un sekmēt viņu saziņu un sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem. IAC pārstāves Aija Tūna un Ausma Pastore rosināja sarunu par to, kāda pieredze jau uzkrāta tepat Latvijā un ko varam mācīties no citu valstu pieredzes, lai piedāvātu daudzveidīgas mūžizglītības iespējas visām vecuma un interešu grupām un prasmīgāk iesaistītos dialogā un sadarbībā visos līmeņos. Kopš 2011.gada IAC sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fonda (Open Society Foundation) Izglītības atbalsta programmu pievērš pastiprinātu uzmanību kopienu līmeņa pilsoniskām aktivitātēm, sniedzot tām arī finansiālu atbalstu. Šogad darbības notiek ES atbalstītā projekta ietvaros.

Ko paņemt līdz tālākajos darbos?

Izvērtējot savus ieguvumus no šīs tikšanās, dalībnieki atzina, ka „ideju inkubators ir piepildīts, tagad svarīgi "perēt" - izvēlēties kādas konkrētas lietas un tās izstrādāt”, „guvu ierosmi citiem projektiem, kontaktus, konkrētas idejas”, „guvu apziņu, ka neesmu vienīgā, kurai rūp kopienas vajadzības”, „guvu pozitīvo lādiņu, iedvesmu un pozitīvu noskaņojumu turpmākajai darbībai”, „prieks, ka apkārt ir tik daudz radošu, idejām pilnu cilvēku”, „vēlētos iesaistītes šādās diskusijās arī turpmāk”, „bija interesanti un guvu ideju, kur smelties idejas, kā arī ticību, ka viss ir iespējams” utt. Īpaši nozīmīgi, ka izskanēja arī šāda doma: ”guvu cerību, ka iespējams iesaistīt tos, kuri neiesaistās".  Tas nozīmē arī nepieciešamību pārskatīt piedāvājumu, ieklausīties reālās vajadzībās un pārslēgties no „ko mēs protam un kas mums patīk” uz „kas cilvēkiem nepieciešams un interesē”, kā atkal un atkal apliecina Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas „Pārmaiņu iespēja skolām” vairāku darba gadu laikā uzkrātā pieredze.

Diskusijas noslēgumā Aija Tūna uzsvēra:„Es uzskatu, ka aktīva darbība un līdzdalība ir labāka nekā pasīva kritizēšana, taču mums nepieciešamas zināšanas un prasmes; tās, savukārt, vislabāk apgūt un pilnveidot ikdienas situācijās. Lieliski, ka cilvēki tiekas, un šajās tikšanās reizēs mēs visi kopā domājam par savām interesēm, bet saistām tās ar sabiedrības kopīgajām interesēm un nākotni. Tikšanās Kazdangā bija lielisks apliecinājums tam, kāds spēks un pozitīva enerģija mājo visā Latvijā. Milzu paldies par uzņemšanu biedrības "Kodols" aktīvistēm un visiem, kas bija motivēti līdzdarboties”.

Diskusija Kazdangā noslēdza Latvijas reģionālo diskusiju ciklu, kura gaitā iegūtā informācija, pieredze un izaicinājumi tiks apspriesti ES programmas "Eiropa pilsoņiem” ietvaros atbalstītā projekta „Kopienu darbības veicināšana: aktīvai pilsoniskai līdzdalībai un nabadzības mazināšanai” starptautisko partneru tikšanās laikā 1. – 3. jūlijā Itālijā.

 

Jaunākais video