„Domā un mācies domāt, jo domāšana ir dzīves kvalitāte” raksts 2009.gada 11. jūnija laikrakstā „Izglītība un Kultūra”

Projekts „Aktuālu, uz vajadzībām balstītu un pilnveidotu kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas programmu izstrādāšana un aprobēšana”

(Otrais projekts no cikla „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšana”
2008. -2009. g.)

Domā un mācies domāt, jo domāšana ir dzīves kvalitāte

Ko Tu domā? Par ko tu domāji vakar? Un kā Tu domāji vakar?
Konkrēti, abstrakti, zinātniski, radoši, emocionāli, elastīgi, analītiski, loģiski, aktīvi, kritiski?


Mūsdienu skolēni ir tie, kas veidos mūsu sabiedrību jau pēc 10 - 15 gadiem un tieši viņiem ir īpaši svarīgi mācīties domāt! Cik daudz to iespējams apgūt skolā, vērtējot katru konkrētu bērnu, nevis kopumā- skolēnus, standartus un programmas? Tradicionālā klasiskā izglītība, kas pamatā rūpējās par iepriekšējo zināšanu nodošanu nākamajām paaudzēm, tiek nomainīta ar jaunu izpratni izglītībā, kuras mērķis ir nodrošināt sagatavošanos dzīvei nākotnes sabiedrībā, akcentējot nepieciešamību aktivizēt skolēnu domāšanas potenciālu, attīstīt patstāvīgas pētnieciskās prasmes mainīgās sociālās vides uzdevumu risināšanai. Līdz ar to svarīgs kļūst jautājums par formām, metodēm un paņēmieniem, kuri izmantojami mācību procesā, lai skolēniem nodrošinātu iespēju analizēt un vērtēt daudzveidīgos un mainīgos sociālos procesus. Mūsdienu pedagoģijā tieši patstāvīgas mācīšanās un spriedumu veidošanas prasmes, kritiskās domāšanas prasmes tiek akcentētas kā galvenie līdzekļi personības pašrealizācijai sabiedrībā.

Kā sabiedrībā un skolas praksē sekmēt kritiskās domāšanas attīstīšanu?

Kā vienu no iespējām var piedāvāt Kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas pieeju mācību procesā, kas ir balstīta uz sadarbības modeli starp skolotāju un skolēnu, attīsta skolēna prasmes strādāt ar informāciju, kritiski vērtēt, analizēt to, izvirzīt alternatīvus risinājumus, veidot savu argumentāciju un pieņemt lēmumus. KD pieeja veicina dažādu viedokļu pastāvēšanu un cieņu pret dažādību. Mūsdienīgā klasē skolēni tiek aicināti formulēt un izteikt savus uzskatus, uzdot jautājumus, piedalīties diskusijās sistemātiski veidotās un uzturētās ikdienas darbības attiecībās, balstoties uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un apgūstamo tēmu. Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešamas atbilstošas darba formas un metodes, bet, pirmkārt, nepieciešama skolotāja pārliecība un uzdrīkstēšanās nepieciešamības gadījumā mainīt savu darba stilu, domāt radoši, mērķtiecīgi veikt pedagoģiskos novērojumus, uzticēties saviem vērojumiem un dažkārt arī intuīcijai, arī apšaubīt mācību materiālu veidotāju izvēli, viedokli vai vienkārši pieeju materiāla izklāstam.
Kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeja Latvijā tiek realizēta kopš 1998. gada, sākot ar Sorosa fonda - Latvija projektu ”Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, un turpinot Izglītības attīstības centrā (IAC) piedāvāt Latvijas izglītības sistēmā strādājošajiem pedagogiem, skolu administrācijas pārstāvjiem, metodiķiem, mācību grāmatu autoriem apgūt profesionālās pilnveides programmas, piedalīties projektos, ieviešot praksē kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju. Lai izvērtētu kritiskās domāšanas pieejas ieviešanu un īstenošanu izglītības sistēmā, IAC 2008. gadā veica „Pētījumu par kritiskās domāšanas pieejas izmantošanu izglītības sistēmā - ietekmi un efektivitāti Latvijā”, kas iezīmēja KD pieejas izmantošanu augstskolās un tālākizglītībā, pieredzi izglītības politikas līmenī kopumā un skolas līmenī, skolotāju pieredzi, skolēnu un ekspertu viedokļus par kritiskās domāšanas pieejas ieguvumiem. Tika aptaujāti skolēni, skolotāji,eksperti, tika pētīti un analizēti pamatskolas izglītības standarti, pamatskolā izmantojamās mācību grāmatas humanitāro, dabaszinātņu un sociālo zinību cikla priekšmetos. Pētījums parādīja (ar tā kopsavilkumu iespējams iepazīties http://www.iac.edu.lv/petijums_par_KD vai Izglītības attīstības centrā), ka izglītības procesā iesaistītās puses: vecāki, pedagogi, skolu administrācija, skolēni, kuru izglītības iestādēs izmanto KD attīstīšanas pieeju, uzrāda skolēnu prasmi strādāt ar lieliem informācijas apjomiem, atlasīt informāciju, analizēt, strukturēt informāciju, salīdzināt viedokļus un argumentus, uzklausīt atšķirīgus viedokļus. Kā vēl vienu no kritiskās domāšanas pieejas ieguvumiem skolotāji, skolēni un eksperti minējuši daudzveidību: iespēju pilnveidot saskarsmes prasmes, spēju iesaistīties diskusijā un paust savu viedokli. Šīs prasmes ne tikai veido un attīsta pašapziņu, bet arī izkopj toleranci pret dažādību, atšķirīgām attieksmēm, viedokļiem un nostiprina izpratni par pilsoniskās sabiedrības vērtībām un iespējām efektīvai sadarbībai gan indivīdu, gan grupu līmenī atbildīgas sabiedrības veidošanā. Pētījums iezīmēja arī problēmas, kas saistītas ar KD attīstīšanas pieejas ieviešanu un efektivitāti. Netiek īstenota KD attīstīšanas pieejas pēctecība visās izglītības pakāpēs, KD pieeja nepietiekami tiek izmantota Latvijas augstskolās, arī mācību grāmatās KD attīstīšanas pieeja īstenota daļēji - tiek piedāvātas tikai atsevišķas stratēģijas. Viena no risināmām problēmām, kuru uzrādīja pētījums - skolēnu vecākiem un plašākai sabiedrībai kopumā maz vai vispār nav informācijas par kritiskās domāšanas attīstīšanas nozīmi un iespējām.
Izglītības attīstības centrs, turpinot darbību ar identificētajām problēmām un ieteikumiem, līdzdarbojoties starptautiskajiem ekspertiem un Latvijas konsultantiem, izstrādāja izglītības sistēmai un sabiedrībai aktuālas jaunas tālākizglītības programmas vairākām mērķgrupām: augstskolu docētājiem, mācību materiālu un grāmatu autoriem, skolām, izglītības politikas veidotājiem, izglītības iestāžu vadītājiem, izglītības darba metodiķiem, pedagogiem, vecākiem, un citām sabiedrības mērķgrupām. Programmās iekļautas saturiskās tēmas un metodiskie paņēmieni, kas atbilstošajai mērķgrupai, ir nozīmīgi, aktuāli darbam ar skolēniem, studentiem, lai veidotu mūsdienu sabiedrību par domājošu, spējīgu analizēt un pieņemt atbildīgus lēmumus daudzveidīgās dzīves situācijās un lai iegūtā izglītība tiešām sniegtu jauniešiem visplašākās iespējas dzīvē.

„Izglītība - domājošas sabiedrības veidotāja”

Būtiska ir plašas sabiedrības informētība un uzskatu maiņa par to, ko, kā un kāpēc skolēni un studenti mācās, lai izprastu un novērtētu, vai bērnam izvēlētā izglītība ir saturiski un metodiski atbilstoša mūsdienu prasībām. Cik bieži par mācību procesā  notiekošo mēs: skolotāji, vecāki, bērni, skolēni  jautājam - Kāpēc tas jādara? –ar mērķi izprast, pamatot, iedziļināties, nevis nemācīties, apvainot, noliegt. Programmas semināros aicināti vecāki, darba devēji, visi, kuri vēlas piedalīties domājošas sabiedrības veidošanā, vēlas pilnveidot savas kompetences dažādos ar mācīšanos un domāšanu saistītos procesos - izprast mūsdienīgu mācību procesu, mācīšanās un domāšanas prasmju veidošanos, domāšanas un mācīšanās dzimumatšķirības, motivācijas nozīmi domāšanas un mācīšanās procesu veicināšanā. Programmu veidojot izmantoti jaunākie pētījumi par smadzeņu darbību, kritiskās domāšanas principi un praktiskajā darbā ar skolēniem un pedagogiem iegūtie pieredzes materiāli.
Šīs programmas tēmas veiksmīgi izmantojamas gan vecāku sapulcēs, gan sabiedrības diskusijās, kur katrs varēs pilnveidot savu individuālo domāšanu, izprast kritiskās domāšanas un smadzeņu darbības principu saskaņotību, saprast, kā ar kritiskās domāšanas metožu palīdzību var mūža garumā aktivizēt mācīšanās un domāšanas procesus. Šie semināri palīdzēs būt atvērtiem pozitīvām pārmaiņām un veicināt domājošas sabiedrības veidošanos.

„Domāšanas prasmju attīstīšana un pilnveidošana studiju procesā”


Lai nodrošinātu iespēju izmantot kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju Latvijas augstskolās, ir izveidota programma augstskolu docētāju profesionālajai pilnveidei un tālākizglītībai, kas sniedz ieskatu, kā iespējams veicināt kvalitatīva studiju procesa nodrošināšanu atbilstoši 21. gadsimta prasībām un pamatnostādnēm, konkurētspējīgu, profesionāli labi sagatavotu dažādu nozaru speciālistu izglītošanai, attīstot domāšanas prasmes, prasmes strādāt ar informāciju, kritiski vērtēt, analizēt to, prasmes izvirzīt alternatīvus risinājumus, veidot savu argumentāciju un pieņemt atbildīgus lēmumus, kas   mūsdienīgā izglītības  procesā palīdz  labāk izprast un izmantot  informācijas jēgu un nozīmību, atrast būtiskāko daudzveidībā, pilnveidot studentu uzskatu sistēmu un argumentāciju, lēmumu pieņemšanu.
Programmas saturu veido gan informācija, gan diskusijas un domu apmaiņa par sabiedrības vajadzībām, vērtību izpratni un vērtību krīzi 21. gadsimtā, dzīvi daudzkultūru sabiedrībā, un, protams, par augstskolu studiju procesa mūsdienu aktualitātēm, mācību procesa un domāšanas organizēšanas principu sistēmu, studentcentrētu studiju procesu domāšanas prasmju pilnveidei.
Programmas apguves rezultātā dalībniekiem būs izpratne par kritiskās domāšanas pieejas izmantošanas nozīmi kvalitatīva studiju procesa organizēšanā,   dalībnieki pratīs plānot, organizēt un izvērtēt studentcentrētu studiju procesu, kurā tiek īstenotas sociāli pārveidojošas, pašnoteiktas pētošās mācības, kā arī dalībnieki būs ieguvuši un izveidojuši metodisko materiālu kopu, kurā apkopota nodarbībās iegūtā un izvērtētā savu un citu dalībnieku pieredze.

„Domāšanas prasmju attīstoša mācību procesa organizācija un izvērtēšana”

Kā turpinājums jau gandrīz 10 gadus IAC realizētajām tālākizglītības programmām pedagogiem, ir izveidota jauna, aktuāla tālākizglītības programma, kas piedāvā iespēju skolām veidot un organizēt mācību procesu, kurā skolēni kļūst par praktiskiem domātājiem un domājošiem praktiķiem, piedāvājot aktivitātes, kas attīsta domāšanas prasmes, organizējot uz problēmu risināšanu balstītu mācību procesu, izvērtējot moderno tehnoloģiju lietošanas efektivitāti, akcentējot formatīvās vērtēšanas lomu mācīšanās procesā. Visefektīvāk programma būtu apgūstama skolu komandās, kas šādā veidā varētu organizēt arī savu turpmāko darbību. Programma piedāvā skolu komandām idejas, kā veidot un parādīt skolas tēlu sev un sabiedrībai, lai ieinteresētu vecākus izvēlēties šo mācību iestādi sava bērna izglītošanai, plānojot un izvērtējot mācību procesu, pilnveidojot skolas izglītības programmas, piedāvājot pieredzi, kā vecākus informēt par skolas darbību. Programmas saturu veido tēmas, kas saistītas ar domāšanas prasmju attīstīšanu veicinošas izglītības programmas veidošanas iespējām, domāšanas prasmju attīstīšana mācību programmas ietvaros, problēmu risināšanu mācību procesā, vērtēšanu mācīšanās atbalstam, jauno tehnoloģiju nozīmi un izmantošanas efektivitāti mērķtiecīgā mācību procesā, par stundas plānošanu un mācību stundu vērošanu mērķtiecīgā mācību procesā, par skolas pieredzes konferences norises plānošanu un izvērtēšanu.

„Mācību grāmata un mācību materiāli informatizācijas laikmeta skolēnam”

Tā kā pētījumā kā viena no problēmām kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas ieviešanā Latvijā tika minēta tās fragmentāra izmantošana mācību līdzekļos un grāmatās, tad tika izveidota programma speciāli mācību materiālu veidotāju un mācību literatūras redaktoru mērķauditorijai, piedāvājot diskusijas par mācību grāmatu pētījuma rezultātiem, par to, kas ir laba mācību grāmata un kāda ir grāmata, kas veicina domāšanu? Programmā iekļauta informācija par izglītības filozofijas pieeju atspoguļojumu mācību grāmatu izveidē un kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas izmantošanu izglītības sistēmā, kā arī KD mācību modelis un uzdevumi mācību grāmatu nodaļu izveidē. Programma sniedz ieskatu, kā ar mācību materiālu un mācību grāmatu palīdzību attīstīt skolēnu domāšanas prasmes, kas mūsdienīgā mācību procesā palīdz labāk izprast un izmantot informācijas jēgu un nozīmību, atrast būtiskāko daudzveidībā, pilnveidot savu uzskatu sistēmu un argumentāciju, lēmumu pieņemšanu.
Programma dod iespēju mācību materiālu un grāmatu veidotājiem padziļināt izpratni par kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju, principiem un metodēm, kā arī veicināt šīs pieejas apzinātu un sistemātisku ievērošanu mācību materiālu izveidē.

Uzdrošināties domāt pašiem

Dzīve mūsdienu sabiedrībā no cilvēka sagaida prasmi analizēt un vērtēt dažādas situācijas, atrast būtiskāko informācijas daudzveidībā, veidot savu uzskatu sistēmu un argumentāciju, pieņemt atbildīgus lēmumus. Cilvēkiem jāspēj pamatot savi uzskati un savi argumenti. Dzīve nepiedāvā iespēju katrā jaunā situācijā no jauna apgūt noteikumus, tā kā kritiskās domāšanas galvenā funkcija ir prasme izvēlēties starp alternatīvām un pieņemt pamatotus lēmumus, tad tai ir būtiska nozīme dominējošo dzīves prasmju vidū. Kritiskās domāšanas prasme ir tikpat nepieciešama dzīvei mūsdienu pasaulē kā lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes un prasme strādāt ar datoru.
Jā, mēs dzīvojam informācijas laikmetā un skolēniem ir jābūt konkurētspējīgiem pasaules ekonomikā un viņiem ir nepieciešams daudz vairāk zināšanu nekā tas bija nepieciešams iepriekšējās paaudzēs. Tomēr vairumam mūsu skolēnu profesionālo karjeru un personiskos panākumus daudz vairāk nodrošinās elastība, vēlme turpināt mācības, prasme strādāt komandās, pacietība un prasmes risināt problēmsituācijas, intelektuālais un personiskais godīgumu un labi attīstīta prasme domāt.

Ja arī Jums tas liekas svarīgi - aicinām sadarboties un strādāt kopā!


Plašāku informāciju par jaunajām tālākizglītības programmām, iespējām tās apgūt meklējiet http://www.iac.edu.lv/kd vai pa tālruni 67503730. Apgūstot tālākizglītības programmas, dalībnieki saņem IZM ISEC saskaņotas pedagogu tālākizglītības programmu apliecības.

Jaunākais video