KD pieeja darbā ar dažādām auditorijām un mērķgrupām

Projekts „Aktuālu, uz vajadzībām balstītu un pilnveidotu kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas programmu izstrādāšana un aprobēšana”

(Otrais projekts no cikla „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšana”
2008. -2009. g.)

Ausma Pastore

KD pieeja darbā ar dažādām auditorijām un mērķgrupām

Ir pagājuši jau desmit gadi, kopš kritiskās domāšanas pieeja man ir kļuvusi par vērtību, un uz šīs pieejas bāzes es veidoju savu profesionālo darbību. Sākotnēji izmantoju kritiskās domāšanas pieeju mācību darbā skolā, vadot latviešu valodas stundas pamatskolas skolēniem, izstrādājot metodiskos materiālus skolotāju tālākizglītības kursiem sociālajās zinībās. Pašlaik mana profesionālā darbība ir saistīta ar sabiedrisko procesu attīstību un darbu nevalstisko organizāciju labā. Esmu pārliecinājusies, ka, izmantojot kritiskās domāšanas pieeju arī ar izglītību nesaistītās jomās, tiek attīstītas universālas domāšanas prasmes un tiek veicināta tāda domātāja veidošanās, kurš ir ieinteresēts savas domāšanas prasmes izmantot sabiedrības labā. Kritiskās domāšanas pieeju izmantoju darba grupu, diskusiju, konferenču vadīšanā, stratēģiskā plāna izstrādē, lasot lekcijas vai vadot seminārus.

Bieži vien minētajās norisēs tiekas savstarpēji nepazīstami cilvēki. Dabiska ir viņu nedrošība, neziņa, par notiekošā satura akcentiem un veidu, kā notiks pasākums. Tāpēc ierosināšanas fāzes viens no galvenajiem uzdevumiem ir savstarpējā iepazīšanās, katra dalībnieka vajadzību apzināšana un kopīga tikšanās mērķa izvirzīšana, kā arī drošības sajūtas radīšana. Dalībniekiem tiek piedāvāta kāda no daudzveidīgām iepazīšanās aktivitātēm, kuras vieno „apļa” princips (katrs izsakās pēc kārtas) un atbrīvotas gaisotnes radīšana. Tā piemēram, dalībniekiem tiek piedāvāts pārdomāt un sagatavoties atbildēt uz trijiem jautājumiem – 1) kā tevi sauc, 2) ko tu pārstāvi, 3) raksturo sevi, minot īpašību, kas sākas ar tava vārda pirmo skaņu. Kāda cita iepazīšanās aktivitāte – „mantu maiss” – nodrošina nepiespiestu atmosfēru, reizēm pat jautrību – dalībnieki izvelk no „maisa” priekšmetus un, balstoties uz asociācijām par šo priekšmetu, nedaudz raksturo sevi kā personību. Lai noskaidrotu dalībnieku vajadzības un gaidas, kā arī, lai veicinātu dalībnieku līdzdalību procesos un satura izpratnē, reizēm piedāvāju aktivitāti „gūt/dot”. Šīs aktivitātes laikā katrs dalībnieks atbild sev un citiem, ko sagaida no tikšanās gan saturiski, gan procesuāli. Dalībnieku atbildes man palīdz formulēt un izvirzīt dalībniekiem saprotamā valodā tikšanās kopīgos mērķus un uzdevumus, atsaukties uz viņu gaidām, tās apstiprinot vai arī norādot, kāds jautājums vai problēma varbūt netiks skarti vai risināti. Šīs aktivitātes otrā daļā es noskaidroju, ko katrs dalībnieks ir gatavs pats darīt, lai viņa gaidas piepildītos. Pamatā tiek sniegtas šādas atbildes – ieklausīties, izteikt viedokli, dalīties pieredzē, izteikt priekšlikumus, sadarboties, utt. Tādējādi tiek veicināta dalībnieku līdzatbildība notiekošajos procesos, kā arī nodrošināta sadarbības principu ievērošana – runāšana pēc kārtas, citādu viedokļu pieņemšana, jautāšana un precizēšana, variantu apspriešana, argumentēšana u.c.

Atkarībā no tikšanās mērķa izvēlos atbilstošas stratēģijas, lai pildītu apjēgšanas fāzes vienu no svarīgākajiem uzdevumiem – izziņu, informācijas apgūšanu un analīzi. Visas izvēlētās stratēģijas vieno kopīga pieeja – domā pats (individuālais darbs), dalies ar savām pārdomām ar citiem (pāros vai grupā), pieņem pārdomātu lēmumu. Biežāk izmantoju šādas kritiskās domāšanas stratēģijas – dubultā dienasgrāmata, INSERT, uzlabotā lekcija, jautāšana, grafiskie organizatori, kooperatīvā mācīšanās. Dažās norisēs (piemēram, stratēģiskā plānošana, programmu izstrāde, fokusgrupas) informācijas apzināšana balstās pamatā uz dalībnieku pieredzi un viedokļiem, citās (vecāku sapulce, informatīvie vai izglītojošie semināri, konferences) tiek lasīti un analizēti dokumenti un informatīvie vai izziņas materiāli. Dažreiz tiek izmantotas „power pointa” prezentācijas, videoklipi, filmu fragmenti. Vadītāja uzdevums piedāvāt atbilstošāko stratēģiju, balstoties uz dalībnieku individuālajām uztveres īpatnībām, iepriekšējo pieredzi un zināšanām attiecīgajā jomā, nodrošinot viedokļu daudzveidībā toleranci, ieklausīšanos piedāvātajā un argumentētu lēmumu pieņemšanu.

Neskatoties uz varbūtējo tikšanās ierobežojumu laikā, pietiekams laiks tiek atvēlēts refleksijas fāzei, kurā dalībnieki apzina, ko ieguvuši, sapratuši, kādus lēmumus pieņēmuši, kā tas ietekmēs viņu turpmāko dzīvi vai darbību kādā konkrētā jomā. Vienmēr tiek veidota saikne ar ierosināšanas fāzē definētajām gaidām – kas piepildījies pilnībā, kas tikai daļēji. Parasti tiek piedāvāta arī aktivitāte „saki kaut ko”, kuras laikā dalībnieki reflektē gan par tikšanās saturu, gan procesu.

Ieskatam piedāvāju dažus piemērus kritiskā domāšanā balstītu procesu vadībā.

 

Tikšanās ar pamatskolas skolēnu vecākiem

Vecāku skaits ir liels, tāpēc iepazīšanās balstīta uz visu klātesošo iesaistīšanu, izmantojot aktivitāti „atrodi citātu, kas tevi uzrunā”.

  • Pie zāles sienām izvietoju deviņus citātus, kuros pausti sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi par zināšanām, prasmēm un attieksmēm.
  • Citātus nolasu un uzaicinu vecākus nostāties pie tā citāta, kurš personīgi uzrunā.
  • Kad vecāki nostājušies pie attiecīgā citāta, aicinu viņus savstarpēji iepazīties un noskaidrot, kas šajā citātā saistās ar pašu pieredzi.
  • Kad savstarpējās sarunas noslēgušās, aicinu kādu no katras grupas pastāstīt, par ko runājuši.

Šī aktivitāte atraisījusi vecākus, iedrošinājusi izteikties un man kā tikšanās vadītājai dod pamatu uzsākt sarunu ar vecākiem – izvirzīt tikšanās mērķi: sarunas par vecāku lomu bērnu dzīvē. Turpmākā sarunas laikā atsaucos uz citātu sadalījumu – zināšanas, prasmes un attieksmes, kā šīs nostādnes tiek īstenotas skolā, ko dara vai nedara vecāki mājās. Vecāki aktīvi iesaistās šo jēdzienu kopīgas izpratnes veidošanā, minot piemērus no personīgās pieredzes. Ierosināšanas fāzes mērķi ir sasniegti – vecāki ir aktualizējuši savu pieredzi, ir izveidots kopīgs saraksts par vecāku darbību, uzvedību, rīcību katrā no virzieniem. Apjēgšanas fāzē izmantoju uzlabotās lekcijas stratēģiju – iepazīstinot vecākus ar savu redzējumu par ģimenes atbildībām bērnu izglītošanā un audzināšanā, iesaistu viņus diskusijā un jautājumu/atbilžu formulēšanā. Lai padziļinātu vecāku zināšanas par ģimenes uzdevumiem, izmantoju saturiskās kartiņas – uz katras no kartiņām uzrakstīts viens no uzdevumiem, piemēram, palīdzēt bērnam mājas darbu izpildē, paskaidrot, atbalstīt un tml.; uzņemt viesus un svinēt svētkus kopā ar bērniem; apmeklēt skolu, lai interesētos par bērna sekmēm, uzvedību un citiem, ar bērnu izglītību saistītiem jautājumiem. Vecāki saņem kartiņas, un pāros vai trijatā dalās pieredzē, kā viņiem izdodas/neizdodas īstenot šos uzdevumus. Pēc sarunām nelielajās grupās, dalāmies dzirdētajā, un man ir iespēja papildināt vecāku teikto no teorētisko aspektu puses. Man ir svarīgi saglabāt principu – lektors nav „gudrākais’, viņam ir tikai savs redzējums uz lietām tāpat kā katram no klātesošajiem.

Tikšanās izskaņā piedāvāju katram dalībniekam pārdomāt, kas jauns un noderīgs iegūts, kādas atziņas radušās. Apvienojot dalībniekus nelielās grupās, uzaicinu viņus veidot savus „citātus”, balstoties uz individuālajām atziņām. Atziņas tiek uzrakstītas, nolasītas, un tās papildina tikšanās sākumā aktualizēto citātu klāstu.

Saturiski šī tikšanās deva dalībniekiem jaunu izpratni par daudzveidīgajām vecāku atbildībām bērnu izglītošanā un audzināšanā, deva iespēju vecākiem analizēt savas veiksmes un kļūdas, pieņemt pārdomātus lēmumus turpmāko attiecību veidošanā ģimenē un ar skolu, procesuāli – vecāki jutās iesaistīti, drošībā, neviens viņus nemācīja, kā dzīvot... Sadarbojoties ar citiem labvēlīgā gaisotnē, laiks pagāja nemanot un radās vēlēšanās tikties atkal.


 Stratēģiskā plāna izstrāde

Ja organizācijas vai iestādes vadība ir ieinteresēta plāna efektīvā ieviešanā, tad lietderīgi iesaistīt plāna izstrādē visus tos darbiniekus, uz kuriem plāns attieksies. Plāna izstrāde ir darbietilpīgs process, tomēr ir vērts darbības virzienu noteikšanai un aktivitāšu noteikšanai veltīt pietiekami ilgu laiku. Būtiskākais ieguvums ir ideju ģenerēšanas process, iespējamo variantu apspriešana un kopīga, pārdomāta lēmuma pieņemšana, kā arī individuālo un kolektīvo lēmumu pieņemšana. Stratēģiskās plānošanas pamatā ir šādi soļi: organizācijas mērķa un misijas noskaidrošana, informācijas apkopošana (kas mēs esam; ko mēs piedāvājam; kas ir mūsu klienti; kāpēc mēs to darām), vīzijas izstrāde, situācijas analīze (kas ir labi/ne tik labi ceļā uz vīziju) pieņēmumu, stratēģijas izvēles un virzienu noskaidrošana (problēmu aktualizēšana, mērķu un prioritāšu noteikšana), iespējamās stratēģijas attīstīšana un plānošana, individuālo un kolektīvo atbildību uzņemšanās. Kritiskās domāšanas pieeja stratēģiskā plāna izstrādē nodrošina visu dalībnieku aktīvu iesaistīšanos, argumentētu priekšlikumu izstrādi, ideju ģenerēšanu un izvērtēšanu, labvēlīgu vidi sadarbībai kopīgu problēmu risināšanā. Procesa virzītāja uzdevumos ietilpst mērķu un uzdevumu noteikšana, darba kārtības noteikšana, informācijas vākšana un apkopošana, lēmuma formulēšana, kā arī emocionālā atbalsta sniegšana, strīdu pārtraukšana, dalībnieku tiesību ievērošana, nesaskaņu saskatīšana un novēršana un dalībnieku emociju atspoguļošana. Šo uzdevumu īstenošanā es pamatā izmantoju kooperatīvās mācīšanās stratēģijas, jautāšanu, debašu un diskusiju vadīšanas daudzveidīgās stratēģijas.


Diskusiju vadīšana

Diskusiju vadīšanā uzmanības centrā ir katra dalībnieka personīgais viedoklis vai redzējums un daudzveidīgo viedokļu uzklausīšana un pieņemšana. Ja diskusijas mērķis ir arī lēmuma pieņemšana, tad būtiski ir piedāvāt izvērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus katram no piedāvātajam risinājumam. Kādas diskusijas mērķis bija aktivizēt iedzīvotājus apzināt izmaiņas, kas viņu dzīvē notikušas pēc Latvijas iestāšanās ES un kas izriet no Latvijas dalības ES, rosinot iedzīvotājus domāt par diviem aspektiem: 1)kuras izmaiņas notikušas tieši pateicoties Latvijas līdzdalībai ES; 2) kā izmainījušās līdzdalības iespējas politikas veidošanā pašvaldības, valsts un ES līmeņos. Diskusijā tika veiktas šādas aktivitātes - iepazīšanās aktivitāte, ieskats vēsturē par ES un Latviju, iedzīvotāju attieksmes pret dalību ES 2003.gada 20.septembrī un tagad aktualizēšana, izmaiņu pēc iestāšanās ES noskaidrošana, noslēguma aplis. Piedāvāju divu aktivitāšu aprakstu, kuru īstenošana balstās uz kritiskās domāšanas pieeju:

2003.gada 20.septembra lēmuma par iestāšanos ES aktualizācija – (ko katrs darīja – izteica/neizteica, par/pret viedokli, par ko balsoja...).

  • Informēju, ka iedzīvotāju attieksmi pret ES visvairāk ietekmēja šādi galvenie jautājumi (A.Tabuns, T.Tisenkopfs):

   1. LR ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju labklājība;
   2. Valsts ārējā drošība un aizsardzība;
   3. Latviešu tautas kultūra un identitāte, valstiskā neatkarība;
   4. Cilvēku sociālā aizsardzība, veselības saglabāšanas iespējas.

  • Aktualizēju Eiropas Kustības Latvijā un Vides aizsardzības kluba apvienības argumentus par dalību Latvijas ES, izmantojot izdali ar „par” un „pret” argumentiem.
  • Izvietoju A4 krāsainās lapas ar 10 + 10 argumentiem un aicinu diskusijas dalībniekus komentēt rakstiski vismaz 5 no argumentiem, balstoties uz savu līdzšinējo pieredzi (uz vienas krāsas līmlapiņas – atbalstoši pierādījumi, uz otras – noliedzoši...vai notiek apgalvotais/nenotiek). Komentāru līmlapiņas dalībnieki nolasa un uzlīmē uz attiecīgā argumenta A4 lapas.

Izmaiņas pēc iestāšanās ES.

  • Atgādinu, kāpēc Latvija vēlējās iestāties ES? (Saimnieciskie ieguvumi; Iespējas novērst drošības riskus; Atgriešanās brīvajā pasaulē.)
  • Piedāvāju dalībniekiem uzņemties lomas (A,B,C, D).
  • Individuāli katrs dalībnieks, atbilstoši savai lomai, pārdomā un pieraksta - vai ir uzlabojumi vai kļuvis sliktāk kādā no jomām (jomas: A.LR ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju labklājība; B.Valsts ārējā drošība un aizsardzība; C.Latviešu tautas kultūra un identitāte, valstiskā neatkarība; D.Cilvēku sociālā aizsardzība, veselības saglabāšanas iespējas).
  • Darbs grupās – kopīga saraksta veidošana par attiecīgo jomu.
  • Grupās vienojas – kas no visa saistīts ar ES, kas būtu noticis tāpat – pasvītro/iekrāso..., kas atkarīgs no pašvaldības, kas no valsts, kas no katra paša (ieteikumi problēmu risināšanai).
  • Grupas prezentē paveikto.
  • Pēc katras grupas prezentācijas pārējie dalībnieki papildina, jautā, argumentē, utt., izmantojot līmlapiņas.

Esmu piedalījusies kā dalībniece gan diskusijās un konferencēs, gan strādājusi darba grupās, gan izglītojusies dažādos semināros, tomēr ne vienmēr esmu bijusi apmierināta ar notiekošā saturisko un procesuālo sniegumu. Man tāpat kā jebkuram cilvēkam ir svarīgs mans laiks, svarīgs mērķis, kam šis laiks tiek veltīts, un es vēlos arī labi justies, strādājot garīgu darbu – intensīvi domājot, klausoties, izsakot viedokli. Lai tajos brīžos, kad esmu citā lomā – vadītāja lomā, radītu labvēlīgu gaisotni visiem iesaistītajiem dalībniekiem un saturiski piepildītu pasākumam atvēlēto laiku, es domāju par dalībnieku vajadzību apmierināšanu un manu darba devēju izvirzīto mērķu sasniegšanu. Plānojot un īstenojot pasākumus, es balstos kritiskās domāšanas pieejā, jo tikai tā piedāvā iesaistītajiem dalībniekiem:

   1. domāt patstāvīgi un neatkarīgi,
   2. analizēt notiekošā saturu un norisi,
   3. analizēt notikumus un situācijas dažādos kontekstos,
   4. formulēt problēmas, piedāvāt risinājumu variantus,
   5. analizēt problēmu risinājumu variantus, izvērtēt tos un izvēlēties efektīvākos,
   6. izteikt viedokli, salīdzināt to ar citu dalībnieku viedokļiem, koriģēt savus uzskatus,
   7. attīstīt aktīvas klausīšanās un atvērtas jautāšanas prasmes
   8. attīstīt diskusiju prasmes,
   9. uzņemties atbildību par saviem vārdiem, rīcību,
  10. pieņemt pamatotus lēmumus,
  11. attīstīt prasmi pieņemt citādo, veicināt toleranci,
  12. izjust komandas garu, veidot dialogu,
  13. darboties labvēlīgā gaisotnē.

Jaunākais video