Publiskā lekcija "Vērtēšana – mācīšanās atbalstīšanai: ko nozīmē pāreja no mācīšanās vērtēšanas uz vērtēšanu, lai mācītos?"

Projekts „Aktuālu, uz vajadzībām balstītu un pilnveidotu kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas programmu izstrādāšana un aprobēšana”

(Otrais projekts no cikla „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšana”
2008. -2009. g.)


2008.gada 10.novembrī Rīgas Kongresu namā projekta „Aktuālu, uz vajadzībām balstītu un pilnveidotu kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas programmu izstrādāšana un aprobēšana” ietvaros tika organizēta publiskā lekcija “Vērtēšana – mācīšanās atbalstīšanai: ko nozīmē pāreja no mācīšanās vērtēšanas uz vērtēšanu, lai mācītos? ”. Lektore Feija Brounlija (Faye Brownlie), kas ir Administratoru Izglītības akadēmijas „Lasīšana, rakstīšana un domāšana iekļaujošā skolā” Britu Kolumbijā vadītāja, ir vairāku grāmatu autore, kā arī līdzautore sērijizdevumam „It`s All About Thinking” („Visa pamatā ir domāšana”).

Lekcijā Feija Brounlija izmantoja 2006.gadā ASV zinātnieku veiktā pētījuma par rakstītprasmi un lasītprasmi atziņas un Austrālijas zinātnieku pētījumu par vērtēšanas akcentu maiņu, pārejot no mācīšanās vērtēšanu uz vērtēšanu , lai mācītos. Šādai akcentu maiņai mācīšanās sasniegumu vērtēšanā ir globālāks redzējums, tā ir orientēta 21.gs.izglītības attīstībai. Runājot par 21.gs. mācību sasniegumiem, akcents tiek likts uz četrām galvenajām prasmēm:

  • digitālā laikmeta lasītprasmi;
  • veidojošo domāšanu;
  • efektīvu saziņu;
  • augstu produktivitāti.

Turpmāk galvenās atziņas par tām:

  • Digitālā laikmeta lasītprasme ir saistīta ar visai plašu, apjomīgu informācijas ieguvi dažādās jomās. Tāpēc vairāk jādomā, kāda informācija kādā līmenī skolēnam ir nepieciešama un kā strādāt, lai viņš labāk izprastu tās jēgu un nozīmību.
  • Nav problēmu, kā iegūt informāciju, bet, ko darīt ar iegūto informāciju.
  • Veidojošā domāšana ietver prasmi tikt galā ar sarežģītību un pašvirzību, Latvijā mēs to formulējam kā pāreju uz paškontrolētiem metakognitīviem procesiem.
  • Pedagogiem savā darbā būtu jāorientējas uz skolēnu zinātkāres attīstīšanu, izmantojot tam adekvātas mācīšanās metodes.
  • Joprojām kā aktualitāte tiek izvirzīts skolēnu radošums un spēja riskēt.
  • Efektīva saziņa ir prasme strādāt komandā un attīstītas interpersonālās prasmes, sadarbībā ar citiem rodas jaunas idejas un produkts ir kvalitatīvāks.
  • Nepieciešams vairāk uzmanības pievērst aktivitātēm, kurās attīsta sadarbības prasmes. Efektīva saziņa nozīmē arī personisko, sociālo un pilsonisko atbildību.
  • Augsta produktivitāte ir prasme katram pašam darboties efektīvi, prasme pašam strādāt un to prasīt arī no citiem.
  • Augsta produktivitāte ir arī prioritāšu izvirzīšanu, bet, lai to veiktu, jāprot prioritātes saredzēt, saprast un apjēgt to nozīmību.

Nākamais būtiskākais lekcijas jautājums bija par to, kā labāk mācīt skolēnus nākotnei, kur 15 uzlabojumus izvirza 2004.gada pētījuma „Lasīšana nākotnē: darbība un pētījumi par vecākās pamatskolas un vidusskolas vecuma skolēnu lasītprasmi” autori. Īsumā par tiem:

  1. Tieši, precīzi formulēta izpratnes mācīšana: tiek akcentēts – kā pareizi uztvert būtiskāko un kā to saprast.
  2. Saturā balstīti efektīvi mācību principi: būtiskākais ir pats domāšanas process, nevis, kas iznāca, bet ar kādām darbībām es to sasniedzu.
  3. Motivācija un pašvirzīta mācīšanās.
  4. Uz tekstu balstīta kooperatīva mācīšanās.
  5. Stratēģiska mācīšanās: triju veidu stratēģiskās darbības – ierosināšana, attieksme, refleksija.
  6. Dažādi teksti. Nevar iemācīt lasīt tekstu, kuru nevar izlasīt – svarīgi ir izlasīt un saprast.
  7. Intensīva rakstīšana.
  8. Tehnoloģiju izmantošana.
  9. Nepārtraukt formatīvā skolēnu (ne tikai sasniegumu)vērtēšana.
  10. Pagarināts laiks lasītprasmei. Ne tikai efektīvāks darbs stundās, bet lasītprasmi veidot arī ārpusstundu darbā.
  11. Profesionālā pilnveide. Pilnveide nav tikai vienas dienas kursi vai nodarbības, bet tai jānotiek ilglaicīgi.
  12. Nepārtrauktu skolēnu un programmu summatīvā vērtēšana.
  13. Skolotāju komanda. Uzlabojams ir pedagogu komandu darbs, jo pārmaiņas izglītības saturā un prasmju veidošanā ir sarežģītas, bet tās nevar veikt pedagogs viens.
  14. Vadīšana. 
  15. Izpratnes un saskaņotas rakstītpratības (lasītprasmes) parogramma.

Lekcijas otrā daļa bija veltīta plašākam skaidrojumam par vērtēšanu, vērtēšanas veidiem:

  • Vērtēšanas mērķis ir atšķirīgs atkarībā no vērtēšanas veida. Mācīšanās vērtēšanas mērķis ir atskaitīties, ko skolēni paveikuši, veikt summatīvo vērtēšanu un mācību procesa izvērtēšanu.
  • Vērtēšanas, lai mācītos, mērķis ir padomdevēja mācīšana, mācīšanās uzlabošanās. Pedagogs vērtējot palīdz virzīt mācību procesu, kontrolē skolēnus, skaidro, kā precīzāk un mērķtiecīgāk izmantot informāciju, ko ar to darīt.
  • Vērtēšanas adresāts vērtēšanai, lai mācītos, ir pats skolēns un skolotājs.
  • Vērtēšanas, lai mācītos, forma ir aprakstoša atgriezeniskā saite, ar kuras palīdzību noskaidro, kas izdevās, kas neizdevās un ko darīt tālāk.

Interese par lekciju bija ļoti liela - visus interesentus pat nebija iespējams iekļaut dalībnieku skaitā. Lekcijas apmeklētāju atsauksmēs lasāms:

Svarīgākais: darbs komandā, visu skolotāju vienots mērķis – lasītprasmes attīstīšana.
Šis ļoti aktuāli - „vērtēšana, lai mācītos”, tas ir ļoti liels un nozīmīgs darbs mūsu valstī!
Dzirdēju apstiprinājumu tām idejām, kuras mēģinājām realizēt un piedāvāt skolotājiem dabaszinātņu projektā. Interesantas idejas turpmākajam darbam!
Šīs atziņas apstiprina manas domas par vērtēšanu kā skolotājam, bet kā vecākam … gribētu zināt vairāk!
Ļoti interesanta lieta, bet grūti saskaņojama ar likumdošanu izglītībā, jo no skolotāja prasa katru reizi atskaiti.
Bija iespēja salīdzināt, apdomāt, secināt un izvirzīt sev konkrētus uzdevumus!
Guvu vēlreiz pārliecību, ka Latvijā esam uz pareizā ceļa, bet vēl priekšā liels darbs, lai par to pārliecinātu sabiedrību (īpaši jau skolotājus).
Man ļoti patika semināra dinamiskā struktūra – tika izvēlēti ļoti dinamiski uzdevumi starp tēmām. Ļoti patika par vērtēšanu, lai mācītos. Jo ļoti vēlos, lai arī manas sākumskolas skolēnam - dēlam, būtu vairāk šāda vērtēšana.
Svarīgi mainīt skolotāju domāšanu par vērtēšanu!
Paldies par ideju uzaicināt uz šo lekciju un ļaut ieklausīties citas valsts pieredzē, kas, kā vienmēr, bagātina un sniedz jaunas atziņas.
…vērtīga lekcija, jo mudina arī mūs paaugstināt vērtēšanas nozīmi mācību pilnveidošanā tādējādi paaugstinot skolēnu un studentu mācīšanās atbildību.
…gūta pārliecība par vērtēšanas, lai mācītos produktivitāti mācību procesā.

Plašāku rakstu par publisko lekciju iespējams lasīt žurnāla „Skolotājs” 2008.gada 6.numurā.

Jaunākais video