Semināri par kritisko domāšanu Latvijā - izvērtējums

No 2012.gada augusta līdz 2013.gada janvārim Izglītības attīstības centrs īstenoja projektu „Kritiskās domāšanas pieejas paplašināšanas iespējas Latvijā” II daļu. Tā galvenais mērķis bija projekta pirmajā daļā izstrādātos un adaptētos materiālus kritiskās domāšanas pieejas apguvei vidusskolā nodot plašākai skolotāju auditorijai Latvijā.

Šim mērķim jau projekta pirmās daļas ietvaros  tika izstrādāta un IZM saskaņota 24 stundu pedagogu profesionālās pilnveides kursa programma „Kritiskās domāšanas prasmju attīstoša mācību procesa vadīšana”, (IZM 07.09.2012. lēmums nr. 275 par programmas saskaņošanu). Kursa programmas mērķi ir 1) pilnveidot un padziļināt KD attīstīšanas pieeju, metodiku un stratēģiju izmantošanu mācību procesā, kuras ir vispusīgi izmantojamas un uztveramas kā veselums un kuras rosina katra skolēna domāšanas aktivitāti un nodrošina mācīšanās motivāciju; 2) pilnveidot izglītotāju prasmes izmantot KD metodisko pieeju skolēnu mācīšanās kompetences attīstīšanai; 3) paplašināt izglītotāju izpratni, kā attīstīt skolēnu domāšanas prasmes, lai sekmētu tolerantu, atbildīgu, kritiski domājošu pilsoņu izaugsmi.

Programma piedāvā pedagogiem attīstīt prasmes, kā organizēt un vadīt mācību procesu, kurā vecāko klašu skolēni mācās domāt kritiski un pilnveido savu mācīšanās prasmi. Kursā pedagogi apgūst prasmes, kā strādāt ar starptautiski aprobētu materiālu vidusskolēniem „Kritiskās domāšanas pamati” (ko izstrādājuši Ukrainas kritiskās domāšanas eksperti) un kas palīdz attīstīt skolēnu prasmes domāt patstāvīgi, analizēt un vērtēt informāciju un notikumus dažādos kontekstos, definēt un risināt problēmas, pieņemt alternatīvus viedokļus, veidot pamatotus argumentus, pieņemt lēmumus. Kursā tiek piedāvāts saturs un aktivitātes, kas attīsta skolēnu lasīšanas kompetenci un domāšanas prasmes, organizējot uz problēmu risināšanu balstītu mācību procesu, attīstot prasmi strādāt ar dažādiem informācijas avotiem un kontekstiem. Programmā ietvertie satura jautājumi ir:

  • Pieredzes aktualizācija par kritiskās domāšanas pieeju
  • Mērķtiecīga skolēnu domāšanas prasmju attīstīšana mācību procesā
  • Stundas plānošana izmantojot kritiskās domāšanas metodisko pieeju
  • Kritiskā domāšana un lasīšana
  • Prasme uzdot jautājumus
  • Dažādi informācijas avoti un konteksti
  • Argumentētu izteikumu sapratne un veidošana
  • Prasme diskutēt

 Projekta laikā 111 pedagogiem no Rīgas, Zemgales, Latgales un Vidzemes tika dota iespēja apgūt prasmes kā strādāt ar mācību līdzekli „Kritiskās domāšanas pamati” un kā pilnvērtīgi izmantot kritiskās domāšanas pieeju, iekļaut daudzveidīgus interaktīvus darba paņēmienus un metodes, pilnveidot prasmi veidot atbalstošu un attīstošu mācību vidi, vadīt mācību procesu, kurā skolotājs nemitīgi apšauba ne vien savus secinājumus un zināšanas, bet arī citu viedokļus un kurā tiek demonstrēts kā domāt.

Programmas saturs tika apgūts divu dienu teorētiskās un praktiskās nodarbībās, kam sekoja mājas darbs, un trešās dienas  - atgriezeniskās saites un rezultātu izvērtējuma nodarbībās. Mājas darba izpildei pedagogiem bija jāizvēlas, jāizplāno un jānovada skolēniem, kolēģiem vai vecākiem viena kritiskās domāšanas nodarbība, analīzes daļai iesniedzot  dalībnieku raksturojumu (vec. grupa, skaits, zēni, meitenes, utt), nodarbības izvērtējumu (vai mērķis/-i ir sasniegts/-i), nodarbības dalībnieku aktivitātes, pašsajūtas un viedokļu, mācību līdzekļa un metodes aktualitātes novērtējumu.  Kopumā nodarbības tika novadītas  1500 dalībniekiem -  skolēniem, pedagogiem un skolēnu vecākiem. Dalībnieku secinājumi par piedāvāto materiālu kritiskās domāšanas attīstīšanai bija pozitīvi: tika norādīts, ka mācību līdzekļa teksti, uzdevumi, teorija ir saistoši, redzesloku paplašinoši, diskusijas raisoši un izmantojami mācību stundās un ārpusklases nodarbībās. Lai gan mācību līdzeklis „Kritiskās domāšanas pamati” ir domāts vecāko klašu skolēniem, kursa dalībnieki to izmantojuši arī darbā ar pamatskolas skolēniem, atzīstot: „Biju patīkami pārsteigta, ka šie materiāli varēja ieinteresēt 9. klases skolēnus, izraisīja diskusijas, vēlēšanos meklēt un lasīt tekstus”.

 „Dati, materiāli tiks izmantoti stundās. Teksti ir tiešām par lietām, kam stundu gaitā ir būtiska nozīme – jautājumi, argumenti, informācija. Ļoti noderīgi, jo daudz laika nepieciešams materiālu sagatavošanai, ar šo materiālu skolotāja darbs tiek atvieglots”. Bez tam kursu dalībnieki uzsvēra, ka, izmantojot piedāvāto mācību līdzekli un tajā ietvertos uzdevumus un tekstus, mācību process tiek organizēts kā secīga kādas tēmas izpēte, tajā ietverti uzdevumi, kuru risināšana veicina apgūt sarežģītas domāšanas funkcijas, sadarboties noteiktas tēmas izpētē, kā arī dalībnieki tiek motivēti apspriest problēmas, nevis izvairīties no to risināšanas, līdz ar to mācību rezultāts ir domāšanas prasmju attīstīšana, sava viedokļa formulēšana un pamatošana, nevis faktu vai svešu viedokļu/domu iegaumēšana.

Kursu noslēgumā pedagogi, kursu dalībnieki, izvērtēja savu būtiskākos ieguvumus, apgūstot programmu „Kritiskās domāšanas prasmju attīstoša mācību procesa vadīšana”: „Ļoti vērtīgi bija sistematizēt esošās zināšanas par kritisko domāšanu un papildināt tās ar jaunām metodēm. Labs materiāls valodniekiem, vēsturniekiem, ģeogrāfiem, klases audzinātājiem .... iemācījos uzdot jautājumus un mācu to tagad saviem audzēkņiem. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka skolotājam ir jāmācās nepārtraukti. Es guvu ļoti daudz ideju no šī kursa”. Vēl viena atziņa: „Domāt ir jāmāca pa solīšiem un nav godīgi šķendēties, ka skolēni nedomā, bet jāatbild – bet vai es esmu viņiem to mācījis?”

Vērtējot kursa saturu un uzbūvi, dalībnieki norādīja: „Ļoti labi izplānots darbs. Ne minūti nebija garlaicīgi. Laiks paskrēja vēja spārniem. Teorija un prakse tika līdzvērtīgi saplānota, teorētiskus jautājumus varēja apspēlēt arī praktiski. Bija gan teorija, gan prakse, kā arī dalīšanās pieredzē. Ikviena praktiskā aktivitāte tika pamatota teorijā un otrādi. Ļoti labi sabalansētas nodarbības, mijiedarbība loģiska un secīga”. Savukārt, vērtējot savu līdzdalību nodarbību norisē, pedagogi norādīja: ”Kursu vadītājas ļāva izteikties visiem. Darbs pāros un grupās ļāva ieklausīties arī kolēģu viedokļos. Neuzspiesta atmosfēra, gribējās strādāt aktīvi, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā un situācijā”.

Kursu noslēgumā dalībnieki atzīst, ka ir pilnveidojuši sapratni par domāšanas prasmju attīstošu mācību procesu un tā praktisku īstenošanu, par dažādu informācijas avotu un kontekstu izmantošanu skolēnu lasīšanas kompetences attīstīšanai. Kā arī ir apguvuši prasmes, kā plānot, īstenot un izvērtēt mācību procesu skolēna domāšanas prasmju attīstīšanai, izmantojot starptautiski aprobēto materiālu vecāko klašu skolēniem „Kritiskās domāšanas pamati”, kā veicināt pedagogu un skolēnu savstarpējo sadarbību mērķtiecīgai domāšanas prasmju attīstīšanai, kā izmantot doto materiālu, metodisko pieeju un pieredzi darbā ar skolēnu vecākiem un sabiedrību.

 „Iemācīt domāt skolēniem, iemācīties domāt pašiem, uzdot jautājumus, apgūt metodiku darbam ar dažādiem tekstiem. Šie ir pamatjautājumi, kas nepieciešami visās stundās. Šis kurss tiešām māca gan lasīt, gan domāt. Noderīgi skolotājam, vajadzīgi skolēnam. Tā ir iespēja paskatīties uz savu profesionālo darbību no malas, izanalizēt to, pilnveidoties. Derīgas idejas darbam stundās un lasītprasmes attīstīšanai.” – pēc programmas apguves secina tās dalībnieki – pedagogi.

Arī Izglītības attīstības centra kritiskās domāšanas eksperti – nodarbību vadītāji un projekta komandas dalībnieki  atzīst, ka projekts „Kritiskās domāšanas pieejas paplašināšanas iespējas Latvijā”, kas tika Latvijā īstenots gada garumā, ir lieliska iespēja un pieredze, kā starptautiskā sadarbība kritiskās domāšanas tēmas ietvaros var sniegt vērtīgus rezultātus un būt noderīga dažādu valstu pedagogiem. Pateicamies saviem kolēģiem un sadarbības partneriem Ukrainā par vērtīgo materiālu "Kritiskās domāšanas pamati" un atbalstu tā ieviešanā Latvijā! Ieguvēji esam mēs, pedagogi un  Latvijas skolēni un sabiedrība.

Jaunākais video