Pētījums par kritiskās domāšanas (KD) pieejas izmantošanu izglītības sistēmā - ietekme un efektivitāte Latvijā

Pētījuma ietvaros tika noskaidrota izpratne un vērtējums par to, kā pēc 10 gadu kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas pieejas ieviešanas Latvijā un kā KD tiek īstenota Latvijas skolās. Pētījums kļuva par pamatu ieteikumu sagatavošanai izglītības politikas veidotājiem par kritiskās domāšanas iekļaušanu izglītības politikas normatīvajos dokumentos.

Projekts „Pētījums par kritiskās domāšanas (KD) pieejas izmantošanu izglītības sistēmā - ietekme un efektivitāte Latvijā”

(Pirmais projekts no cikla „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšana”
2008. -2009. g.)

2008. gada janvāris – jūlijs

Pamatojums/apraksts

Mūsdienu mainīgās pasaules un globalizācijas apstākļos Latvijas sabiedrībā aktuālāka kļūst nepieciešamība pēc prasmes kritiski domāt, sazināties, sadarboties un pieņemt atbildīgus lēmumus, kļūstot līdzatbildīgiem par sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Izšķiroša nozīme ir kritiskajai domāšanai, jo tās galvenā funkcija ir prasme izvēlēties starp alternatīvām un pieņemt pamatotus lēmumus. Cilvēkiem jāspēj pamatot savi uzskati un savi argumenti. Kritiskās domāšanas prasme ir tikpat nepieciešama dzīvei mūsdienu pasaulē kā lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes un prasme strādāt ar datoru, tā kļūst par vienu no mūsdienīga mācību procesa sastāvdaļām.

Būtiski to ietekmē izglītības sistēmā notiekošais - kāda izpratne, prasmes, attieksmes veidojas ģimenē, skolā un sabiedrībā.

Šobrīd aktuāli ir rast risinājumus, kā sabiedrībā un skolas praksē sekmēt kritiskās domāšanas attīstīšanu. Kā vienu no iespējām var piedāvāt Kritiskās domāšanas (KD) attīstīšanas pieeju mācību procesā, kas ir balstīta uz jaunu sadarbības modeli starp skolotāju un skolēnu, attīsta skolēna prasmes strādāt ar informāciju, kritiski vērtēt, analizēt to, izvirzīt alternatīvus risinājumus, veidot savu argumentāciju un pieņemt lēmumus. KD pieeja veicina dažādu viedokļu pastāvēšanu un cieņu pret dažādību. Mūsdienīgā, demokrātiskā klasē skolēni tiek aicināti formulēt un izteikt savus uzskatus, uzdot jautājumus, piedalīties diskusijās, pie tam nevis fragmentāri, par ko ienāk prātā, vai kādas kampaņas vai „skolotāja laba garastāvokļa zonas” ietvaros, bet sistemātiski veidotās un uzturētās ikdienas darbības attiecībās, balstoties uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un apgūstamo tēmu. Lai veiktu šo uzdevumu, nepieciešamas jaunas darba formas un metodes, bet vispirms nepieciešama skolotāja pārliecība un uzdrīkstēšanās nepieciešamības gadījumā mainīt savu darba stilu, domāt radoši, mērķtiecīgi veikt pedagoģiskos novērojumus, uzticēties saviem vērojumiem un dažkārt arī intuīcijai, kā arī apšaubīt mācību veidotāju izvēli, viedokli vai vienkārši pieeju materiāla izklāstam.

Kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeja Latvijā tiek realizēta kopš 1998. gada, sākot ar Sorosa fonda - Latvija projektu ”Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai”, un joprojām tiek turpināta Izglītības attīstības centra (IAC) īstenotajos projektos un profesionālās pilnveides programmās, piedāvājot Latvijas izglītības sistēmā strādājošajiem pedagogiem, skolu administrācijas pārstāvjiem, metodiķiem, mācību grāmatu autoriem apgūt tālākizglītības kursu programmas un ieviest praksē kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju.

Balstoties uz 2000. gadā veikto starptautisko pētījumu (Latvijā, Čehijā, Maķedonijā un Kirgizstānā), kā arī IAC rīcībā esošo informāciju no tālākizglītības kursu un projektu dalībnieku izvērtējumiem, ir pamats apgalvot, ka KD pieejas iedzīvināšana skolās, mācību stundās palīdz veidot dialogu un diskusijas par dažādiem izglītībā un sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Lai varētu sniegt pamatotus ieteikumus izglītības politikas veidotājiem, augstskolu docētājiem, pedagogiem, metodiķiem, mācību grāmatu autoriem un citām sabiedrības grupām, nepieciešams veikt nopietnu izpētes darbu par kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas pieredzi un efektivitāti mūsdienīga mācību procesa īstenošanā pēdējos 10 gados Latvijā.

Projekta mērķi:

Projekta vispārējais mērķis ir izzināt kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas ietekmi un efektivitāti vispārējās izglītības jomā ar nolūku izstrādāt ieteikumus izglītības politikas veidotājiem par kritiskās domāšanas metodikas iekļaušanu izglītības politikas normatīvajos dokumentos, un iegūt mērķgrupu izpratni un vērtējumu par kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas ieviešanu Latvijā pēdējos 10 gados.

Projekta ilglaicīgais mērķis ir balstoties uz izzināto pieredzi un mērķgrupu doto vērtējumu, izstrādāt ieteikumus un to ieviešanas turpmāko stratēģiju kritiskās domāšanas plašākai ieviešanai un efektivitātes sekmēšanai Latvijas izglītības sistēmā.

Projekta īslaicīgais mērķis ir sagatavot un īstenot pētījumu par kritiskās domāšanas ietekmi un efektivitāti Latvijā un informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem un ieteikumiem, kas balstīti pētījuma rezultātos.

Projekta uzdevumi:

1. Organizēt un īstenot pētījumu par kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas efektivitāti Latvijas izglītības sistēmā.
2. Organizēt diskusijas izglītības politikas veidotājiem, kritiskās domāšanas (KD) kursu treneriem, pedagogiem un skolēniem par pētījumu rezultātiem.
3. Sagatavot publiskošanai un prezentēšanai pētījuma rezultātus un informatīvus materiālus par projekta gaitā.
4. Projekta rezultātu izvērtēšana un ieteikumu izstrāde turpmākajam darbam, nākamajam projekta „Kritiskā domāšana daudzveidības veicināšanai” posmam 2008. gada nogalē – 2009. gadā.

Sagaidāmie rezultāti:  

1. Ir izpētīta un analizēta kritiskās domāšanas attīstīšanas pieejas efektivitāti Latvijas izglītības sistēmā.
2. Izglītības politikas veidotāji, kritiskās domāšanas (KD) kursu treneri, pedagogi iepazīstināti ar pētījuma rezultātiem. gan situācijas analīzes/politikas ieteikumu formātā, gan DVD formātā, kur dokumentēts mācību process ar kritiskās domāšanas pieejas īstenojumu un kontrastā – mācību process, kurā ši pieeja nav izmantota.
3. Notikusi projekta rezultātu prezentācijas konference, kurā apspriesti ieteikumi turpmākam darbam kritiskās domāšanas attīstīšanas un starpkultūru izglītības jomā: kā KD pieejas un starpkultūru aspektu integrācijas iespējas Latvijā.
4. Izdoti informatīvi materiāli par kritiskās domāšanas pieejas efektivitāti Latvijas izglītības sistēmā.

Projekta dalībnieki:

• Atbildīgā par projekta īstenošanu - Izglītības attīstības centra direktore Iveta Vērse
• Projekta saturiskā koordinatore Inga Pāvula
• Projekta metodiskā koordinatore  Irēna Freimane
• Projekta asistents un grāmatvedis
• Projektā veicamo pētījumu veikšanai tiks pieaicināti pētnieki, eksperti, konsultanti, izglītības darbinieki, KD treneri, skolēni u.c. sabiedrības pārstāvji